VBI

Priekšvārds

Valsts būvinspekcijas darbības pārskats atspoguļo Valsts būvinspekcijas struktūru, uzdevumus, budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī plašu informāciju par būvniecības aktivitātēm aizvadītajā gadā.

2003.gads iezīmējās ar būvniecības apjoma tālāku izaugsmi valstī, kura izraisīja inspekcijas darba apjomu ievērojamu palielināšanos, ko apliecina gan apsekoto būvju skaita, sagatavoto būvniecības projektu ekspertīžu, sastādīto pārbaudes aktu, doto rīkojumu, apturētās būvniecības, gan sastādīto administratīvo protokolu un uzlikto administratīvo sodu skaita pieaugums.

Ievērojami pieaudzis privātpersonu un organizāciju skaits, kuras griezušās Valsts būvinspekcijā pēc palīdzības (2003.gadā izskatītas un sagatavotas atbildes uz 447 iesniegumiem). Tas protams liecina par VBI autoritātes pieaugumu, taču šādas situācijas pamatā bieži vien ir pašvaldības nepietiekams vai nekvalitatīvs darbs. Saglabājoties būvniecības apjomu pieauguma tendencei, vienotas būvniecības kontroles sistēmas izveidošana valstī (apvienojot valsts un pašvaldību būvinspekcijas) ir kļuvusi par objektīvu nepieciešamību.

Valsts pamatbudžeta plāns 2003.gada izpildīts pilnā apjomā: dotāciju daļā no vispārējiem ieņēmumiem 100%, maksas pakalpojumu sadaļā (būvprojektu ekspertīze, būvmateriālu testēšana, būvju apsekošana, darba kvalitātes un apjomu novērtēšana pēc tiesas institūciju, VID, u.c. valsts, pašvaldību institūciju, privātpersonu un organizāciju pasūtījuma), plāns pārpildīts par 2,29 tūkst. latu.

Svarīga nozīme būvniecības attīstībā ir būvniecību regulējošo likumdošanas aktu pilnveidošana un pārveidošana atbilstoši mūsdienu un it sevišķi Eiropas normatīvu prasībām. Šajā sakarā aktīvi darbojamies ministrijas Būvniecības departamenta izveidotājās darba grupās, kurās tiek izskatīti Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi, Valsts būvinspekcijas nolikums u.c.

VBI centrālā aparāta štatu saraksts reāli palicis nemainīgs kopš izveidošanas brīža, tas ir 1998.gada. Pašlaik inspekcija izjūt pieredzējušu būvniecības kontroles speciālistu trūkumu. Šajā sakarā, lai pie esošā strādājošo skaita VBI nodrošinātu uzdevumu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi, konkrētu praktisku uzdevumu (saistībā ar pārbaudēm, apsekošanām un ekspertīzēm) izpildē plaši izmantojam ārštata ekspertu pakalpojumus, kas visnotaļ attaisnojas (augstākās kvalifikācijas speciālisti ar pieredzi konkrētā būvniecības specialitātē, pasūtījuma gabaldarba raksturs, darba uzdevuma atbilstoša atalgojuma iespēja utt.).

Izsakām cerību, ka piedāvātais pārskats dos iespēju pilnīgāk izprast Valsts būvinspekcijas darbu un lomu likumdošanas normu sakārtošanā un ievērošanā.

Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons

Valsts būvinspekcija kopš 2003.gada 1.marta ir LR Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde, pirms tam- LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde. Valsts būvinspekcija veic būvniecības valsts kontroli, likumu un citu saistošu normatīvo aktu prasību kontroli attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti, kontrolē hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atbilstību drošuma normām, kā arī veic būvniecības valsts ekspertīzi.

Valsts būvinspekcija ir izveidota ar Ministru kabineta 1997.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.538 un darbojas, pamatojoties uz 1997.gada 30.septembra Ministru kabineta apstiprinātu Valsts būvinspekcijas nolikumu (MK noteikumi Nr.339).

Valsts būvinspekcija (turpmāk tekstā VBI) ir juridiska persona ar savu zīmogu, rēķinu bankā, savām veidlapām un simboliku.

VBI juridiskā adrese ir Rīgā, Kr.Barona ielā 99, ar reģionālajām nodaļām Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Madonā, Bauskā un Valmierā.

Būvniecība ir saistīta ar ikvienu tautsaimniecības nozari, kur jārisina vai jāpēta sarežģīti teorētiski un praktiski jautājumi, sākot ar ekoloģiski tīru un kvalitatīvu būvizstrādājuma ražošanu, beidzot ar efektīvu valsts iekšējā un ārējā būvtirgus pieprasījuma – piedāvājuma dinamiku. Lai sekmētu reģionu līdzsvarotu attīstību, ir jāizpilda kompleksi uzdevumi saimnieciskās rosības un uzplaukuma veicināšanā. Un viens no tiem ir- sabiedrības tiesības saņemt augsti produktīvu, videi draudzīgu, ekspluatācijā drošu būvniecības produktu, no kā izriet arī t.sk. VBI pamatdarbības virzības.

Saskaņā ar VBI nolikumu un lai nodrošinātu kvalitatīvu iepriekš minēto uzdevumu izpildi, VBI veic šādas funkcijas:

1. pārbauda, vai būvniecības dalībnieki, kā arī amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecībā;

2. veic būvniecības valsts ekspertīzi, tai skaitā būvprojektu valsts ekspertīzi;

3. izskata iesniegumus un sūdzības un noteiktā kārtībā sniedz atbildes uz tām;

4. piedalās būvniecības kontrolē un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ja būves ir pilnīgi vai daļēji būvētas par valsts un pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

5. kontrolē būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

6. izstrādā un iesniedz priekšlikumus par būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kuri iekļaujami atbilstības novērtēšanas reglamentētajā sfērā;

7. izvēles kārtībā pārbauda jebkurus būvobjektus (neatkarīgi no īpašuma formas);

8. atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un dod attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem norādījumus par būvnormatīvu un citu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu;

9. piedalās speciālo komisiju darbā, lai noskaidrotu avāriju cēloņus būvobjektos;

10. savas kompetences ietvaros sniedz informāciju, priekšlikumus, ieteikumus Ekonomikas ministrijai būvniecības jautājumos;

11. veic citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Ekonomikas ministrijas norādījumiem.

Būvniecības kontroles darbā amata pienākumi tiek pildīti, ievērojot valdības noteiktās nostādnes un prasības, ar vienādu atbildību un attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, kas ir par pamatu sabiedrības uzticībai VBI darbībai.

VBI darbu organizē un vada priekšnieks, kurš vienlaikus ir Galvenais valsts būvinspektors un ir atbildīgs par iestādes visu uzlikto funkciju izpildi. Uzdevumu veikšanai VBI priekšnieks nosaka nepieciešamo valsts pārvaldes struktūru un štatus valsts budžeta iedalītā finansējuma ietvaros.

VBI amatpersonas ir Latvijas valsts civildienesta ierēdņi, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar likumu „Par valsts civildienestu”.

Iestādē uz 2004.gada 1.janvāri strādā 27 cilvēki, no kuriem 22 ir ieguvuši valsts ierēdņa statusu. 2003.gadā ar vidējo speciālo vai nepabeigto augstāko izglītību strādāja 2 valsts ierēdņi. Sakarā ar jaunā Valsts civildienesta likuma pieņemšanu, kurš nosaka ierēdnim obligātu augstāko izglītību, 2 amatpersonas (valsts ierēdņi) turpina mācības Rīgas Tehniskas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes fakultātēs.

Lai paplašinātu būvniecības kontroles daļas darbinieku tiesības, kā arī sakarā ar grozījumiem likumdošanas aktos, 2003.gadā tika izstrādāts jauns VBI nolikums, iesniegti priekšlikumi grozījumiem būvniecību regulējošo likumdošanas aktos, jo tikai tā ir iespējams veiksmīgi cīnīties ar nelikumībām būvniecībā.

VBI ir atklāta, aktīva, valsts sabiedrības interesēs strādājoša profesionāla valsts civildienesta iestāde, kas nodrošina Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo aktu efektīvu darbību būvniecības jomā Latvijas valstī.

Galvenais VBI darbības virziens- augsti produktīvas, videi draudzīgas, ekspluatācijā drošas būvniecības, kā tautsaimniecības nozares, attīstības stimulēšana.

Organizācijas galvenās attiecības ar apkārtējo vidi ir atkarīgas no būvniecības procesa nozīmīguma sabiedrībā un būvniecības vietas valsts ekonomikā.

Darba principi– norādījumu un atzinumu sniegšana, pārkāpumu atklāšana un vainīgo brīdināšana un administratīva sodīšana, būvniecības dalībnieku un sabiedrības informēšana par aktualitātēm VBI darbībā u.c.

VBI stratēģiskais mērķis ir visaptveroša būvniecības procesa kontrole, kurai pakļauti visi tās dalībnieki jebkurā būvniecības stadijā. Šo mērķu sasniegšanai kalpo t.sk. VBI kontroles daļas reģionālie sektori, pārsvarā ar diviem darbiniekiem katrā reģionā.

· Sakārtot būvniecību visos Latvijas reģionos atbilstoši likumdošanas un normatīvo aktu prasībām, nepieļaujot patvaļīgās būvniecības iespējamību.

· Jāpanāk, lai valsts un pašvaldības līdzekļi tiktu pilnībā izmantoti mērķiem, kuriem tie domāti.

· Nepieļaut nekvalitatīva būvniecības produkta rašanās iespējamību, sekojot, lai būvniecībā darbotos tikai tādas fiziskas un juridiskas personas, kurām LR likumdošanas kārtībā būtu izsniegti attiecīgi sertifikāti un licences būvpraksei.

· Pastiprināt kontroli Baltijas jūras Rīgas jūras līča krasta kāpu 300m aizsargjoslā, Latvijas aizsargājamās teritorijās, nepieļaujot patvaļīgas būvniecības gadījumu iespējamību u.c.

Īstermiņa mērķos iekļauti pienākumi, kas jāpilda strādājošajām amatpersonām saskaņā ar VBI nolikumu, ierēdņu amata aprakstiem, Valsts būvinspekcijas darbības reglamentu, Būvniecības likumu, Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas tieši vai pakārtoti attiecas uz būvniecību un tās kontroli.

Mērķa sasniegšanas pamatā ir VBI darbinieku augsta profesionalitāte, augsts darba organizācijas līmenis, komunikācijas spējas, lietišķie kontakti, orientācija uz izmaiņām u.c.

Visu iestādes struktūru, sevišķi būvniecības kontroles daļas un tās sektoru ikdienas darbības ir noformulētas īstermiņa mērķu veidā, kuru saturs izriet no nepieciešamības realizēt ilgtermiņa mērķi un tie ir sekojoši:

1. pārbaudīt pašvaldību būvvalžu amatpersonu darbu, kā tās ievēro likumdošanas aktu prasības, saskaņojot un akceptējot būvprojektus, izsniedzot būvatļaujas būvniecībai savā administratīvajā teritorijā;

2. izvērtēt un analizēt pašvaldību darbu būvniecības pārzināšanā, nepieciešamības gadījumā izstrādāt un likumā noteiktā kārtībā ierosināt labojumus būvniecības normatīvajos aktos;

3. veikt visu būvniecības stadijā esošo no jauna būvējamo, rekonstruējamo, renovējamo un restaurējamo būvju kontroli, kuru būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem (pilnīgi vai daļēji) un izlases veidā arī par privātajiem līdzekļiem;

4. nepieļaut nekvalitatīvu būvmateriālu un būvkonstrukciju pielietošanu būvniecībā;

5. organizēt un vadīt seminārus un mācības jautājumos par būvniecības kontroles metodiku vietējo pašvaldību amatpersonām, kuras nodarbojas ar būvniecības lietu pārzināšanu attiecīgo pašvaldību teritorijās;

6. piedalīties būvju pieņemšanā ekspluatācijā, kuru būvniecība veikta par valsts un pašvaldību līdzekļiem vai daļēji;

7. piedalīties valsts vai pašvaldību iepirkumu komisiju darbā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta norīkojuma vai būvniecības pasūtītāja uzaicinājuma;

8. piedalīties speciālo komisiju darbā būvju avārijas cēloņu noteikšanai un seku likvidācijai;

9. sadarbībā ar būvvaldēm veikt būvju uzskaiti katrā reģionā atsevišķi, analizēt situāciju un prognozēt būvniecības tālāko attīstību;

10. veikt operatīvu būvmateriālu un būvizstrādājumu īpašību pārbaudi būvobjektā vai Valsts būvinspekcijas laboratorijā, gadījumos, kad rodas šaubas par materiālu atbilstību standartu prasībām;

11. sodīt būvniecības normatīvo aktu pārkāpējus, apturēt būvniecību, izsniegt cita veida rīkojumus un atzinumus saistībā ar būvniecību;

13. veikt citus uzdevumus saskaņā ar Ekonomikas ministrijas uzdevumiem un rīkojumiem.

Valsts būvinspektoru galvenais uzdevums ir kontrolēt būvniecības procesa atbilstību likumdošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

· tiek samazināti draudi cilvēkam un videi būvobjektu būvniecības un ekspluatācijas laikā;

· netiešā veidā tiek kontrolēta līdzekļu izmantošana, kur pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība, t.i. būvinspektors, pieņemot objektus ekspluatācijā salīdzina vai visi līgumā (būvprojektā) paredzētie darbi ir veikti un vai izmantoti projektā paredzētie būvmateriāli.

1. Nodrošināt valsts kontroli būvniecībā (veicot 1600 būvobjektu pārbaudes, 70 pilsētu un pagastu būvvalžu darbības pārbaudes, piedaloties būvobjektu pieņemšanas komisiju darbā, komisiju darbā par valsts vai pašvaldību pasūtījumu tiesību piešķiršanu būvniecībai un citi);

2. sagatavot un organizēt 2 informatīvus seminārus pašvaldību būvvalžu vadītājiem un būvinspektoriem par būvniecības kontroles aktualitātēm, par normatīvo aktu ievērošanu un jaunākajām tehnoloģijām būvniecībā, kā arī 2 informatīvus seminārus būvniecības dalībniekiem reģionos;

4. nodrošināt būvnormatīvu un citu ar būvniecību saistītu normatīvo aktu izskatīšanu un atzinumu sagatavošanu;

5. piedalīties HES hidrotehnisko būvju drošuma likumdošanas - MK noteikumu izstrādē;

7. apstiprināt HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas, izsniegt drošuma sertifikātus;

8. papildināt un sistematizēt datu bāzi par HES hidrotehniskām būvēm, tai skaitā drošumu, sertifikāciju u.c. normatīvos aktos noteiktām prasībām;

9. veikt ne mazāk kā 115 būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas dokumentu pārbaudes pagastu un pilsētu būvobjektos, kā arī vairumtirdzniecības bāzēs;

11. iesniegt Būvniecības departamentā papildinājumus būvmateriālu reglamentētās sfēras sarakstam;

12. organizēt un vadīt pasākumus par jautājumiem, kas skar ēku pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti;

13. organizēt un piedalīties pasākumos kopīgi ar Eiropas u.c. valstu būvniecību kontrolējošām institūcijām;

14. analizēt būvniecības apjomu un kvalitātes rādītājus, kā arī patvaļīgās būvniecības gadījumus valstī, prognozējot turpmāko darbību u. c.

3. būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kontroles daļa,

Būvniecības apjomi 2003.gadā pieauguši par ~13,7%, salīdzinot ar 2002.gadu. Līdz ar to, arī pieaudzis VBI darbs, realizējot likumdošanas aktu nospraustos uzdevumus, bez būvniecību kontrolējošo darbinieku skaita palielināšanas. Katra sektora darba analīze atskaites periodā apliecina, ka kopējais darba apjoms 2003.gadā pieaudzis par 20-25%.

VBI būvniecības kontroles daļa (16 amatpersonas), atbilstoši savai kompetencei, pārbauda, kā būvniecības dalībnieki, amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā un sadarbībā ar citām VBI struktūrvienībām nodrošina plānoto rezultatīvo rādītāju izpildi saskaņā ar programmu “Būvniecība“ un apakšprogrammu “Valsts Būvinspekcija”.

Darba plāns 2003.gadam paredzēja padziļinātu objektu kontroli, kas būvēti par valsts un pašvaldību līdzekļiem, sevišķu uzmanību pievēršot ar austrumu robežas izbūvi saistītiem objektiem. Mērķis sasniegts pateicoties pārbaužu skaita palielināšanai šajos, gan citos objektos, kuru būvniecība veikta par valsts un pašvaldību līdzekļiem vai daļēji. Nozīmīgākajos objektos veiktas regulāras pārbaudes, sastādīti pārbaudes akti un vienmēr tiek norādīts uz konstatētajiem trūkumiem. Regulāri tiek kontrolēta trūkumu novēršanas gaita un termiņi.

Darba plāns paredzēja pievērst lielāku uzmanību sabiedriski svarīgu objektu būvniecības kontrolei. Mērķa realizācijai bija nepieciešams palielināt pārbaužu skaitu šādos objektos, kā arī piedalīties komisiju darbā par ēku nodošanu ekspluatācijā. Darba intensitāte sabiedriski svarīgos objektos palielinājās par 20%.

Tika pastiprināta kontrole par MK noteikumu Nr.181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” ievērošanu objektos.

Pārskata periodā tika veiktas visas plānotās būvvalžu pārbaudes, kuru rezultātā tika sagatavoti atzinumi un doti norādījumi par pieļautajām kļūdām, nepilnībām, pārkāpumiem.

Būvniecības kontroles rezultāti 2003.gadā atspoguļoti plānoto rezultatīvo rādītāju izpildē un papildus paveiktos darbos:

Progr.nr.

Rezultatīvie rādītāji

Izpilde

2002.g.

Plāns

2003.g.

Izpilde

2003g.

20.00.00.

Būvniecība

20.02.00.

Valsts Būvinspekcija

Maksimālais iestāžu skaits

Maksimālais štata vienību skaits

Apsekoto būvju skaits

Sagatavoto atzinumu par būvobjektiem

skaits

Sagatavoto atsauksmju un izskatīto sūdzību

skaits

2176

530

407

1600

500

100

2178

528

447

Papildus

Piedalīšanās pieņemšanas komisijās par būvēm, t.sk., kuras būvētas par valsts un pašvaldību līdzekļiem vai daļēji /būvju skaits/

Piedalīšanās komisijās par valsts un pašvaldību pasūtījumu tiesību piešķiršanu būvniecībai

Pārbaudīta būvvalžu darbība un sagatavoti atzinumi

Konstatētie pārkāpumi:

Sastādīto pārbaudes aktu skaits

Doto rīkojumu skaits

Apturēta būvniecība, skaits

Sastādītie administratīvie protokoli

Uzlikti administratīvie sodi, Ls

Anulētas būvatļaujas, skaits

Anulēti būvju pieņemšanas akti, skaits

1072 /

983

140

1129

248

108

4150

1026 / 971

1088

166

3430

Ar katru gadu pieaug privātpersonu, tiesas, prokuratūras, dažādu firmu iesniegumu un sūdzību skaits, kuras griezušās VBI pēc atzinumiem, kompetentiem būvniecības izvērtējumiem atbilstoši būvniecības likumdošanas prasībām. 2003.gadā iesniegumu un sūdzību skaits pieaudzis līdz 447, t.i. par 9 % lielāks nekā 2002.gadā un par 21,3% lielāks nekā 2001.gadā. Tas liecina par sabiedrības ieinteresēto attieksmi par labvēlīgas dzīves vides izveidošanu, veicot būvniecību jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā, kā arī par VBI autoritātes pieaugumu, par iestādes darbības atklātību.

Objektu izvērtējums dabā un atzinuma sagatavošana (atbildes uz iesniegumiem un sūdzībām) aizņem arvien vairāk darba laika no tiešo pienākumu veikšanas un tas ir ~ 60-70%. Bieži vien, šādas situācijas pamatā ir pašvaldību būvvalžu neatbilstoša kompetence, kā arī tas, ka iesniegumu un sūdzību pamatā ir pieprasījumi par 60.-70.gadu būvniecības likumības izvērtējumu, dažādu ēku un zemes privatizācijas jautājumi.

Katra būvinspektora lielākā darba laika daļa līdz ar iesniegumu un sūdzību izskatīšanu tiek patērēta plānotām būvobjektu pārbaudēm, kuras tiek veiktas apsekojot būves, kas ietver sevī būvprojekta izskatīšanu, būvuzņēmēja darbības izvērtēšanu, būvdarbu veikšanas dokumentācijas pārbaudi, būvuzraudzības un autoruzraudzības darbības izvērtēšanu, kā arī būvvaldes amatpersonu darbības un pieņemto lēmumu attiecībā uz konkrētā objekta būvniecību izvērtēšanu. Apsekošanas rezultātā tiek sastādīts pārbaudes akts. Patvaļīgas būvniecības vai ekspluatācijas rezultātā tiek noformēts protokols par administratīvo pārkāpumu un lēmums par soda uzlikšanu.

Samazinājies apturētās būvniecības un anulēto būvatļauju skaits, kas liecina par vienotu VBI un pašvaldību būvvalžu amatpersonu darbību būvniecības kontroles jomā, kaut gan joprojām novērojama dažu pašvaldību visatļautība, izsniedzot būvatļaujas. Tas attiecās biežāk uz administratīvajām teritorijām, kuras atrodas Rīgas jūras līča un Baltijas jūras 300m aizsargjoslā.

Jāatzīmē, ka 2003.gadā samazinājies objektu skaits, kas būvēti par valsts vai pašvaldību līdzekļiem un kuros VBI amatpersonas piedalījās pieņemšanā ekspluatācijā (2002.gadā- 983objekti, 2003.gadā- 971objekts).

Dažu rezultatīvo rādītāju izpildes salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem

Latvijas valsts pašvaldībās ir izveidotas 146 būvvaldes, kuru sadalījums pa reģioniem ir šāds:

Ikkatra gada būvniecības apjomu pieaugums, būvniecības raksturojums, tās īpatnības un attīstības tendences, kas katrā reģionā ir atšķirīgas, jo saistītas ar reģionu īpatnībām un ģeogrāfiskā izvietojuma, ekonomisko attīstību un sociālo līmeni, nosaka VBI būvniecības kontroles daļas darbu. Vispārīgās tendences būvniecībā katrā no reģioniem ir izvērtētas katra reģiona 2003.gada darbības pārskatā, ņemot vērā dažādu valsts un pašvaldību līdzekļu, investīciju, privātkapitāla piesaisti būvniecībai.

Pārskata periodā VBI amatpersonas veica 2178 (2002.gadā- 2176) pārbaudes būvobjektos visā Latvijas teritorijā. Tika sastādīti 63 (2002.gadā.- 90) administratīvie protokoli, apturēta būvniecība 70 (2002.gadā- 108) gadījumos, anulēti 2 (2002.gadā- 9) pieņemšanas akti un 20 (2002.gadā- 33) būvatļaujas. Par pārkāpumu un trūkumu novēršanu izdoti 166 (2002.gadā- 248) rīkojumi.

Apsekoto būvju skaits 2003.gadā vairākos reģionos ir mazāks par 10- 18% nekā 2002.gadā. Šis rādītājs būtībā neatspoguļo faktisko darbu, jo būvobjekti, par kuriem tiek sagatavoti atzinumi, atsauksmes un izskatītas sūdzības par Latvijas būvnormatīviem un citu likumdošanas aktu neievērošanu, dažos gadījumos, lai iegūtu pilnīgāku ainu par faktisko stāvokli un sagatavotu objektīvu pārskatu, tiek apsekoti vairāk nekā vienu reizi.

Vairākos reģionos pārbaužu skaits ir samazinājies sakarā ar būvniecības apjomu kritumu valsts un pašvaldību pasūtījumos, bet tas nav ietekmējis atklāto pārkāpumu skaitu, kas liecina par sektoru rūpīgāku pieeju pārbaudāmo objektu izvēlē (Daugavpils, Liepājas, Rēzeknes u.c. reģioni).

Bez tam, veiktas 70 objektu pārbaudes kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un 28 pārbaudes kopā ar Valsts darba inspekciju. Kopīgas pārbaudes ar šo institūciju amatpersonām nodrošināja detalizētu un vispusīgu būvniecības veikšanas dokumentācijas izskatīšanu. Atklātās kļūdas un pārkāpumi ar atbilstošiem norādījumiem fiksēti pārbaudes aktos.

Galvenokārt, uzmanība tika pievērsta valsts un pašvaldību finansētajām būvēm, publiski nozīmīgām būvēm, kā arī apsekojumi tika veikti, atsaucoties uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām, kā arī pārbaudot masu medijos gūto informāciju par būvniecību.

Apsekojot objektus un iepazīstoties ar projektu un būvdarbu dokumentāciju, kopumā sastādīti 1088 pārbaudes akti (2002.gadā- 1129), kuros tiek dotas norādes un rīkojumi par pārkāpumu un pieļauto kļūdu novēršanu. Apsekoto objektu skaits sasniedzis maksimumu ~40% gada 3.ceturksnī, kad intensīva būvniecība notiek skolās, kā arī palielinās nododamo objektu skaits. Katra reģiona problemātiskie un nozīmīgākie būvobjekti tika apsekoti vairākkārtīgi: austrumu robežas izbūves objekti (VRS Šķilbēnu nodaļas komplekss, VRS Krivandas nodaļas komplekss, VRS Opoļu nodaļas komplekss u.c.), skolas (Dundagas vidusskolas siltināšana, Tukuma 2.vidusskolas 1.2.3.kārtas, Rudbāržu pamatskola u.c.), hokeja un sporta halles, slimnīcas (īpaši- Kuldīgas rajona slimnīca), inženierbūves (Aizputes pilsētas kanalizācijas un attīrīšanas ietaises, Stendes pilsētas Ziemeļu daļas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas izbūve Tukumā un Ventspils rajona Tārgalē, Dzelzceļa termināls „Jūras parks” un Ziemeļu apbraucamais ceļš Ventspilī u.c.).

Būvfirmu, būvuzraugu un autoruzraugu pieļauto sīko pārkāpumu skaits, kuri tiek novērsti pēc norādēm aktos, ir lielākā daļa ~60% no pārkāpumiem. No 15- 20% apsekojuma objektos pārkāpumi nav konstatēti, 20- 25% - nozīmīgi pārkāpumi.

Izvērtējot šo nozīmīgāko pārkāpumu struktūru 2003.gadā var konstatēt, ka samazinājies atklāto gadījumu skaits par patvaļīgo būvniecību bez būvatļaujas vai akceptēta būvprojekta ~20% (30 - 35% 2002.gadā), patvaļīga ekspluatācija ~20% (25 - 30% 2002.gadā). Ir ievērojami palielinājies būvprojektu skaits, kuri akceptēti, neievērojot Vispārīgo būvnoteikumu un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un tas ir ~15%. Būvvalžu nelikumīga būvatļauju izsniegšana un „Noteikumu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (LBN 301-97) neievērošana ~15%.

Vairāk ir objektu, kuru būvniecība notikusi ar atkāpēm no projekta ~ 30%, kas liecina par 1.līmeņa būvniecības uzraugu– būvuzraugu un autoruzraugu bezatbildību un darba neefektivitāti. Būvuzraugi ne vienmēr kontrolē būvdarbu veikšanas dokumentāciju būvdarbu laikā un pieļauj, ka būvfirmu darbu vadītāji neaizpilda būvdarbu žurnālus, savlaicīgi nenoformē segto darbu aktus (SIA “Būve”, SIA ”Būvpasaule”, SIA “Ceļu, tiltu būvnieks” u.c.).

Autoruzraugi savlaicīgi nesaskaņo atkāpes no projekta, neiesaistās segto darbu pieņemšanā, neizveido autoruzraudzības grupas ar visu projekta daļu autoru līdzdalību, pieļauj, ka lēmumus par projekta izmaiņām pieņem attiecīgajā būvniecības jomā nesertificēti speciālisti. Problēmas par autoruzraudzību risinātas ar projektētājiem no a/s “Agroprojekts”, SIA “Jelgavas komunālprojekts”, arhitekta U.Ekšteina projektēšanas biroja “ARKA”, a/s “Ceļu projekts”, arhitektiem Anitu Orniņu Kuldīgā un Aigaru Andersonu Saldū.

VBI amatpersonas šo kontroli realizē konkursu, objektu apsekojumu un ekspluatācijas pieņemšanas komisiju darba laikā. Kontroles darbs tiek izvērsts vairākos virzienos: tiek pārbaudīta licenču un sertifikātu esamība, iesaistīšanās patvaļīgos būvdarbos bez projekta vai būvatļaujas, būvniecības atbilstība projektam, atbildīgo darba vadītāju darba pārbaude, būvdarbu dokumentācijas pārbaude, būvdarbu kvalitātes nodrošinājums un tehnoloģijas ievērošana, konkursa nosacījumu un termiņu ievērošana pēc valsts vai pašvaldību pasūtījuma saņemšanas.

Salīdzinājumā ar 2002.gadu samazinājusies konstatētā būvniecības uzsākšana bez būvatļaujas vai būvprojekta, taču izvērtējot kopumā būvuzņēmēju darbību, jāsecina, ka būvfirmas ar licencēm parasti ievērojušas likumdošanas prasības, bet vairāk būvniecības likumdošanu ignorējuši pasūtītāji sadarbībā ar fiktīvām būvfirmām. Vairumā gadījumu patvaļīgā būvniecība atklāta, kopīgi apsekojot būvobjektus ar Valsts ieņēmuma dienestu.

Licencētās būvfirmas pieļauj objekta patvaļīgās ekspluatācijas uzsākšanu, neziņojot pašvaldību vai valsts būvinspektoriem par darbu nobeigumu, jo daudzos līgumos (pasūtītāja ar būvuzņēmēju) darbu apmaksa noteikta pēc akta par būvdarbu nobeigumu sastādīšanu, nevis objekta ekspluatācijā pieņemšanas.

Likumsakarīgi, ka būvfirmu pārbaudes vairumā gadījumu notiek tad, kad tās pārkāpj būvniecības likumdošanas noteikto kārtību. Kā piemēri:

· 2003.gada 6.februārī ekspluatācijā tika pieņemta Valmieras Pārgaujas sākumskolas un Pārgaujas ģimnāzijas sporta halle, kur galvenais būvuzņēmējs bija Valmieras būvfirma SIA “Ekers”, bet nulles ciklu montēja darbuzņēmējfirma SIA “Stats”. Būvniecība tika uzsākta 2002.gadā bez akceptēta būvprojekta un Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā izsniegtās būvatļaujas. Būvniecības uzsākšanai Valmieras rajona pašvaldību būvvalde bija izsniegusi būvniecības normatīvajos aktos neparedzētu pagaidu būvatļauju sagatavošanas darbiem. Būvniecības likumdošanas noteikto kārtību šajā gadījumā pārkāpa kā būvvalde, tā arī būvuzņēmējfirma, uzsākot būvniecību (nevis tikai sagatavošanas darbus) ar šādu būvatļauju.

· 2003.gada 4.martā ekspluatācijā tika pieņemts būvobjekts ar nosaukumu “Ēkas fasādes krāsojums, kāpņu telpas un ieejas mezgls” Valmierā, Rīgas ielā 27. Šajā gadījumā nebija izsniegta būvatļauja un Valmieras būvuzņēmējfirma a/s “SCO Centrs” būvdarbus bija uzsācis patvaļīgi.

· ZAAO cieto sadzīves atkritumu poligona būvobjektā Cēsu rajona Stalbes pagastā, ģenerāluzņēmējs- a/s “Venceb”, kā darbuzņēmēji- tādas Valmieras reģionā pazīstamas būvfirmas, kā a/s “SCO Centrs” no Valmieras un SIA “Valkas meliorācija” no Valkas. Cēsu rajona būvvalde būvatļauju šā objekta būvniecībai izsniegusi bez akceptēta būvprojekta, jo projektēšanas darbi rit paralēli būvniecībai. Arī šeit būvniecības dalībnieki: pasūtītājs, būvvalde un būvuzņēmējfirmas pārkāpušas būvniecības likumdošanas noteikto kārtību.

· 2003.gada 15.oktobrī Valkas rajonā, Smiltenes pilsētā, Baznīcas laukumā 2 tika pārbaudīta firmas „Madara-89-SIA-kopuzņēmums” tirdzniecības centra būvniecība. Galvenais būvuzņēmējs- SIA “BKD Būvtehnoloģija”. Tika konstatēts, ka būvniecība notiek pēc būvprojekta, kura akcepts neatbilst Vispārīgo būvnoteikumu 4.9.nodaļas prasībām. Saskaņā ar VUGD izsniegto tehnisko noteikumu prasībām, tas bija jāiesniedz VUGD Valkas nodaļā tehniskās ekspertīzes veikšanai, pirms būvprojekta akcepta. Šinī gadījumā būvniecības likumdošanu bija pārkāpuši visi būvniecības dalībnieki: pasūtītājs, būvvalde un būvuzņēmējs.

Visos šeit minētajos gadījumos, kā arī citos, VBI amatpersonas sastādīja pārbaudes aktus, kuros saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 165.punktu tika norādīts- apturēt būvdarbus līdz aktu konstatējošā daļā minēto pārkāpumu novēršanai.

Veicot pārbaudes, bez minētā, ir atklātas šādas neatbilstības būvniecību regulējošo aktu prasībām:

· Dažreiz būvdarbu vadītāja palīgs ar rīkojumu tiek nozīmēts būvobjektā par atbildīgo, tā pārkāpjot Vispārīgo būvnoteikumu 125.punkta prasības. Šādos gadījumos tiek pieprasīts būvdarbu žurnālā un pārējā dokumentācijā par būvdarbu veikšanu parakstīties sertificētam būvdarbu vadītājam, kurš ir iesniedzis savu saistību rakstu būvvaldē, kā arī atbildēt par notiekošo būvlaukumā.

· Tāpat nepilnīgi tiek aizpildīti segto darbu akti, vai daļēji to nav, tā neievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 156.punkta prasības.

· Daudzos gadījumos autoruzraudzība tiek veikta formāli– autoruzraudzības žurnālā pat visai ievērojamos objektos ir viens vai divi ieraksti. Līdz ar to, būvētāji un pasūtītājs brīžiem vienojas par būvniecības gaitu, autoruzraugu neinformējot.

· Joprojām vairāku pagastu administratīvajās teritorijās, kur nenotiek intensīva būvobjektu kontrole, nav pieejama visa būvdarbu veikšanas dokumentācija. Kā piemēram, būvdarbu žurnāls ir, bet iebūvēto būvmateriālu atbilstības deklarācijas, autoruzraudzības žurnāls un segto darbu akti parasti ir “birojā vai pie autoruzrauga”. Līdz ar to, tiek kavēta pilnīga dokumentācijas izskatīšana un informācijas ieguve par padarīto būvlaukumā.

Labi pārsvarā strādā būvuzraugi, kuri, apsekojot būvobjektus un izdarot ierakstus būvdarbu žurnālā, disciplinē būvdarbu vadītājus kvalitatīvā būvdarbu veikšanā un būvdarbu veikšanas dokumentācijas sakārtošanā.

Būvju pārbaudes liecina, ka praktiski labi darbojas tās firmas, kuras ieguvušas tiesības veikt būvdarbus nopietnu atklātu konkursu rezultātā. Tajā pat laikā, jāatzīmē, ka daļa pašvaldību, savas ierobežotas pieredzes rezultātā un nekonsultējoties ar speciālistiem, uzaicina uz būvdarbu cenu aptaujām nepazīstamas un nepārbaudītas būvfirmas, kuras vēlēdamās iegūt attiecīgo pasūtījumu, bieži iesniedz nepamatoti lētu piedāvājumu. Rezultātā, būvniecības pasūtītājs iegūst būvuzņēmēju, kura darbība būvniecības procesā ne vienmēr ir apmierinoša. Rezultātā- seko iesniegumi un sūdzības, tiesas darbi.

Par būvfirmu darbību, kas neatbilst Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, Latvijas būvnormatīva LBN 301-97 „Noteikumi pār būvju pieņemšanu ekspluatācijā” u.c. prasībām, VBI rakstiski informē Ekonomikas ministrijas juridisko personu licencēšanai uzņēmējdarbībai būvniecībā komisiju. Par pārkāpumiem, kuri tiek pieļauti no būvdarbu vadītāju un būvuzraugu puses, VBI ierosina sertifikātu darbības apturēšanu, informējot Latvijas Būvinženieru Savienības sertificēšanas komisiju.

Paralēli būvfirmu pārbaudēm katrs sektors turpina apkopot informāciju par būvfirmām, kurām juridiskā adrese ir attiecīga reģiona teritorijā. Tas tiek darīts ar mērķi, lai operatīvi varētu iegūt informāciju par jebkuru firmu, kā arī lai tiktu apzināts reģionā esošo būvuzņēmēju potenciāls.

Būvniecības un būvkontroles darbības izvērtējums objektos, kuru būvniecība tiek veikta aizsargjoslās

Problēmas pašvaldībās, kuru teritorijā atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, rada likumdošanas izmaiņas un pašvaldību nesekošana vai nevēlēšanās ievērot šīs izmaiņas. Pamatojoties uz pašvaldības apstiprinātu teritorijas plānojumu, būvvaldes izdod būvatļaujas, neievērojot noteikumu Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” 54. punktu– detālā plānojuma izstrāde, ja būvniecība paredzēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, nepieprasot veikt meža zemes transformāciju, kur tas nepieciešams, kas noteikts ar Aizsargloslu likuma 36.pantu. Ventspils reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskās ekspertīzes atzinumi izdoti bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta 3.daļas 2.punktu, kas vairs likumdošanā nav minēts un zemes pārpircējiem nav saistošs. Līdz ar to, būvniecību var veikt, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu“ prasībām un ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

Tā kā šīs likumdošanas prasības nebija ievērotas, 2002. un 2003.gadā Ventspils reģionā anulētas 7 būvatļaujas Engures pagastā un 6 būvatļaujas Lapmežciema pagastā.

Pēc 2003.gada 19.jūnijā pieņemtā likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, (grozījumi izdarīti 1997.gada 5.februāra Aizsargjoslu likumā), īpaši attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, Limbažu rajona būvvaldes (Skultes, Liepupes pagastu, Salacgrīvas un Ainažu pilsētu ar lauku teritoriju) pievērš lielāku uzmanību patvaļīgas būvniecības gadījumu nepieļaušanai šajā administratīvajā teritorijā.

Šajā jomā VBI sadarbojās ar reģionālo vides pārvaldi, kuras kompetencē ir veikt paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, nepieciešamības gadījumos nosūtot būvniecības uzsākšanai nepieciešamo dokumentāciju Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, lai saņemtu tā atzinumu par noslēguma ziņojumu vai izdot tehniskos noteikumus saskaņā ar likuma “Par ietekmi uz vidi novērtējumu” prasībām. Šīs pašvaldības atrodas arī ZBR (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta) teritorijā, kuras likumu Saeima pieņēma jau 1997.gada 11.decembrī. Šā likuma 21.pantā ir teikts, ka lauku apvidus zemēs, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, jauni zemes īpašumi izveidojami vienlaidus platībās, kuras nedrīkst būt mazākas par 10 hektāriem. Šis pants ierobežo jaunu zemes ieguvēju skaitu un tātad, arī patvaļīgo būvniecību piekrastes aizsargjoslā, jo tajā zemes 1m² tirgus cena ir ievērojami lielāka, nekā citur valstī.

Kaut gan darbojas visi šie iepriekšminētie nosacījumi, patvaļīgās būvniecības gadījumi ir konstatēti:

· Liepupes pagastā “Stiebros” tiek būvēta saimniecības ēka, pirts bez akceptēta būvprojekta, būvatļaujas. Īpašniece Astrīda Kukure (pārbaude veikta 19.07.2003.).

· Liepupes pagasta Tūjā “Jūrniekos” uzbūvēta garāža– auto nojume bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas. Īpašnieks Ģirts Ieleja. ZBR un Valmieras reģionālā vides pārvalde neatļauj šo būvniecību līdz pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanai un apstiprināšanai (pārbaude veikta 10.12.2003.).

Pārbaudīta būvniecība arī citās aizsargjoslās, tajā skaitā aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem.

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Cēsu nodaļas 01.12.2003. sūdzības tika pārbaudīta būvniecības likumība valsts aizsargājamā kultūras piemineklī Gatartas muižā, Cēsu rajona Drustu pagastā. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka zem drupu novākšanas aizsega notiek “kungu” mājas patvaļīga rekonstrukcija bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, īpašniece Inga Mikučevska.

Patvaļīgu būvniecību Baltijas jūras aizsargjoslā 2003.gadā VBI nav konstatējusi. Veicot plānveida būvniecības kontroli valsts un pašvaldības finansējuma objektos, konstatēti būvnormatīvu pārkāpumi 3 objektos Liepājas rajonā, kas ir valsts nozīmes aizsargājamie kultūras un vēstures pieminekļi vai atrodas to aizsargjoslā. Visos gadījumos Liepājas rajona būvvalde nav ievērojusi Vispārīgo būvnoteikumu prasības.

2003.gadā būvniecības kontroles daļa pārbaudīja 70 būvvaldes no 146 esošām t.ir 47,9% un t.sk. Lielrīgas reģionā – 21 būvvalde, Ventspils reģionā – 14 būvvaldes, Liepājas reģionā – 2 būvvaldes, Madonas reģionā – 9 būvvaldes, Rēzeknes reģionā – 6 būvvaldes, Daugavpils reģionā – 10 būvvaldes, Valmieras reģiona – 4 būvvaldes, Jelgavas reģionā – 4 būvvaldes.

Būvvalžu pārbaudes valsts būvinspektori veic, pamatojoties uz būvniecības normatīvajiem aktiem un Valsts būvinspekcijas izstrādātajiem ieteikumiem būvvalžu pārbaudēm, kā arī ikdienas lietišķajā saskarsmē.

Zemāk izvērtēta būvvalžu darbība visos Latvijas valsts reģionos ar atklātiem pārkāpumiem un kļūdām būvvalžu darbībā vai arī konstatētu zemu pienākumu veikšanas līmeni. Konstatētas gan kopīgas iezīmes konstatētās kļūdās un pārkāpumos, gan atšķirīgas.

Lielrīgas reģionā darbojas 34 būvvaldes. 2003.gadā ar mērķi, kā arī netiešā veidā, izskatot sūdzības un iesniegumus, VBI pārbaudīja 21 būvvaldes darbību. Pamatā, iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi, atzinumu sniegšana prokuratūras un tiesas instancēm, kas prasa pamatīgu dokumentu izpēti, atklāj daudz kļūdas, pārkāpumus un paviršības būvvalžu arhitektu un būvinspektoru darbā. ¼ daļa no visiem iesniegumiem un sūdzībām nāk no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem.

Būvniecības kontroles procesā Rīgas un Jūrmalas pilsētu būvvalžu darbā biežāk konstatētie pārkāpumi, par kuriem pārbaužu aktos doti rīkojumi vai norādes to novēršanai, ir:

· saskaņojot un akceptējot būvprojektu, atļaujot būvniecību, būvvalde nepieprasa kopīpašnieku piekrišanu, kā rezultātā rodas civiltiesiskais strīds starp dzīvojamo māju kopīpašniekiem vai kaimiņiem un bieži lietas nonāk tiesā (dzīvokļa pārplānojums Rīgā, Ziemeļu rajonā, Lībekas ielā 9/11, dz.1,2; mākslinieku darbnīcas pārplānošana Brīvības ielas 73.nama bēniņos; dzīvokļa rekonstrukcija Rīgā, Gdaņskas ielā 13-1; Deglavas ielas 52.nama 9.dzīvokļa pārbūve Rīgā; dzīvokļa pārplānošana un apvienošana, Rīgā, Ēveles ielā 6; pazemes gaiteņa izbūve Grēcinieku ielas 26 un Peldu ielas 19 pagalmā);

· izmaiņas projektos netiek veiktas projektu arhīva eksemplāros (Briežu ielas rekonstrukcija Rīgā, Ziemeļu rajonā u.c.);

· projekti tiek saskaņoti un akceptēti, neievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 89.punkta prasības par tehniskā projekta sastāvu (daudzstāvu dzīvojamās mājas būvniecība Rīgā, Ūnijas ielā 58a- nebija izstrādāta ārējo inženiertīklu sadaļa u.c.);

· projekti tiek saskaņoti un akceptēti, neievērojot pašu izvirzītās prasības (bēniņu stāva pārplānošana Rīgā, Kalnciema ielā 39b- nav veikta bēniņu tehniskā apsekošana);

· izsniedzot būvatļauju, būvvalde nepieprasa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju būvdarbu veikšanai UNESKO pasaules kultūras un dabas mantojuma un Rīgas centra vēsturiskās apbūves teritorijā, netiek ievērotas Vispārīgo būvnoteikumu 115.punkta prasības (bēniņu pārbūve Rīgā, Skolas ielā 25; bēniņu pārbūve Rīgā, Baznīcas ielā 35 u.c.);

· tehniskās apsekošanas slēdzieni ir nepilnīgi, izstrādāti pavirši un neatbilst LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana” prasībām (bēniņu pārbūve Rīgā, Baznīcas ielā 35);

· netiek atbilstoši kontrolēta būvniecība pašvaldības administratīvajā teritorijā (palīgēkas rekonstrukcija J.Pliekšāna ielā 11, Jūrmalā- būvniecība bez projekta un būvatļaujas);

· projekti tiek saskaņoti un akceptēti, neievērojot Latvijas būvnormatīva LBN 209 „Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai”, kā arī Rīgas apbūves noteikumi attiecībā uz ēku augstumu un attālumiem līdz blakus zemes gabalu robežām (dzīvojamā ēka Rīgā, Gaismas ielā 37 u.c.).

Ventspils reģionā darbojas 23 būvvaldes: Talsu pilsētas būvvalde, Talsu rajona apvienotā būvvalde, Rojas apvienotā būvvalde, Dundagas pagasta būvvalde, Laidzes pagasta būvvalde, Ventspils rajona būvvalde, Tukuma pilsētas būvvalde un 16 pagastu būvvaldes, no kurām 2000./2001.g.g. izveidotas 5 būvvaldes. Tagad Tukuma rajonā ir Lapmežciema pagasta būvvalde, Engures pagasta būvvalde, Kandavas novada būvvalde, Pūres pagasta būvvalde, Jaunpils pagasta būvvalde, Lestenes pagasta būvvalde, Džūkstes pagasta būvvalde, Irlavas pagasta būvvalde, Smārdes pagasta būvvalde, Tumes pagasta būvvalde, Degoles pagasta būvvalde, Slampes pagasta būvvalde, Zantes pagasta būvvalde, Sēmes pagasta būvvalde, Vānes pagasta būvvalde un Zentenes pagasta būvvalde.

Nav izveidota būvvalde Ventspils pilsētā, kur būvvaldes funkcijas veic Ventspils domes Arhitektūras plānošanas nodaļa un Ventspils domes Būvniecības administratīvā inspekcija. Reģionā darbojas 12 pašvaldību būvinspektori, no tiem 3 Ventspils pilsētā. Daži arhitekti un būvinspektori darbu veic vairākās pašvaldību būvvaldēs.

Daudzas būvvaldes Tukuma rajonā ir izveidotas nelietderīgi, jo to funkcijas varētu apvienot, vadoties no Talsu rajona un Ventspils rajona pieredzes.

Daudzas pašvaldības nenodrošina būvvaldes darbiniekus ar nepieciešamo aprīkojumu, pamatojot minēto ar līdzekļu trūkumu. Būvvaldēm savu funkciju veikšanai nav nepieciešamā nodrošinājuma– nav transporta inspekcijas braucienu veikšanai, līdz ar to, netiek kontrolēta patvaļīgā būvniecība, nav datora, kas apgrūtina datu apstrādi.

Nelielais būvatļauju skaits norāda gan uz zemo attīstības līmeni ekonomikā, kas vairāk tendēta uz ievestās produkcijas tirdzniecību, nevis ražošanas attīstību. Kā liecina statistikas dati, joprojām lielākā daļa būvniecības pēc faktiskās darbu izpildes vietas koncentrēta Rīgā– 53,2%, Rīgas rajonā– 7,3%, Daugavpilī– 5,5% un Ventspilī- 4,6%.

2003.gadā Slampes un Vānes pagastos izdotas 5 būvatļaujas, Zantes un Lestenes pagastos – 3 būvatļaujas, Degoles un Džūkstes pagastos- 4 būvatļaujas, Jaunpils un Sēmes pagastos – 6 būvatļaujas, Zentenes pagastā – 1 būvatļauja.

2003.gadā notikušas izmaiņas būvvalžu skaitliskajā sastāvā: šobrīd Liepājas reģionā būvniecības jautājumus pārzina 9 būvvaldes (4 pilsētu, 3 rajonu, 2 pagastu ) un viena Būvniecības komisija – Kuldīgas pilsētā, kuras dome, neievērojot “Būvniecības likuma” 7.pantu, 2003.gada 29.maija sēdē pieņēma lēmumu par 1999.gadā dibinātās būvvaldes likvidāciju, izveidojot Pilsētplānošanas nodaļu un Būvniecības komisiju. Pēc reorganizācijas pilsētai nav galvenā arhitekta amata. Būvniecības komisiju vada amatpersona, kurai nav augstākās profesionālās izglītības būvniecībā, kā to paredz Būvniecības likums, un kas vienlaikus pilda domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Veicot pārbaudes konstatēts, ka būvniecības komisijā nav iekļauts būvinspektors– persona, kas kontrolē likumdošanas ievērošanu pašvaldībā būvniecības procesā. Savukārt, arhitekts, kas sastāda Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, nepiedalās projekta akcepta procedūrā un netiek pieaicināts objekta pieņemšanas ekspluatācijā komisijas darbā.

Minētie pārkārtojumi dezorganizēja Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvniecības kārtību Kuldīgas pilsētā, kā arī būvniecības kontroles darbu tieši aktīvākajā būvniecības periodā- vasaras mēnešos. Tika konstatēti salīdzinoši vairāk būvniecību reglamentējošo aktu prasību pārkāpumi, kā patvaļīga pašvaldības un valsts finansēto būvobjektu būvniecība un ekspluatācija ielu rekonstrukcijās, dažādu pašvaldības iestāžu- skolu, bērnu dārzu būvobjektos. Būvniecības komisija nav profesionāla, pastāvīga domes institūcija, bet darbu veic fragmentāri, tiekoties komisiju sēdēs, kas traucē profesionālu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz būvniecības procesu.

Brocēnu būvvaldes darbs salīdzinājumā ar 2002.gadu ir uzlabojies. Pēc Brocēnu novada izveidošanas apstiprināts būvvaldes nolikums, panākts, ka būvvaldi vada arhitekts ar augstāko izglītību būvniecībā.

Publisko būvniecības ieceres apspriešanu Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos ne vienmēr būvvaldes nodrošinājušas. Publisko apspriešanu nevienā gadījumā nav nodrošinājušas Saldus un Liepājas rajona, Saldus, Kuldīgas, Skrundas pilsētu būvvaldes, Nīcas un Kursīšu pagasta būvvaldes.

Brocēnos notikusi publiskā apspriešana par elektrostacijas būvniecību, taču pasūtītājs šobrīd nav uzsācis ieceres realizāciju. Liepājas pilsētā organizētas 17 publiskās apspriešanas– 10 būvniecībai, 7 detālplānojumiem. Daudzdzīvokļu mājas būvniecības iecere Klaipēdas ielā 116a, Liepājā ir noraidīta.

Būvniecības kontroles procesā būvvalžu darbā biežāk konstatētie pārkāpumi, par kuriem pārbaužu aktos doti rīkojumi vai norādes to novēršanai, ir:

· neizdod Plānošanas un arhitektūras uzdevumus (PAU) vai tajos nenorāda īpašo noteikumu izdevējus (Liepājas pilsēta),

· akceptē projektus, kas neatbilst teritoriālplānojumam vai pašu izdotā PAU prasībām (Kuldīgas rajons, Saldus, Liepājas un Kuldīgas pilsētas),

· akceptē būvprojektus publiskas nozīmes ēkām, pamatojoties uz projektētāja apliecinājumu, kuros nav ievērotas Latvijas būvnormatīva LBN 208–00 „Publiskās ēkas” prasības attiecībā uz pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (Kuldīgas un Saldus pilsētas),

· akceptē projektus bez projektētāju apliecinājuma (Liepājas rajons, Kuldīgas pilsēta),

· reģistrē būvuzraugu bez atbilstošas kompetences sertifikāta (Kuldīgas pilsēta), vai kas neatbilst Latvijas būvnormatīva LBN 303-97 „Būvuzraudzības noteikumi” 6.punkta prasībām, ka par būvuzraugu nevar būt attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes darbinieks (Liepāja, Brocēni),

· akceptē bez pilnvarojuma speciālās būvniecības projektus (Kuldīgas un Liepājas rajona būvvaldes meža ceļiem),

· izsniedz būvatļauju, neievērojot Būvniecības likuma 11.panta prasības par teritoriālplānojuma vai detālplānojuma ievērošanu (Liepājas pilsēta, Skrunda, Liepājas rajons, Saldus pilsēta),

· izsniedz 1 būvatļauju uz vairākām adresēm (Liepājas pilsēta un rajons, Skrundas pilsēta),

· izsniedz būvatļauju būvniecībai “pašu spēkiem” likumdošanā neparedzētajos gadījumos (Liepājas rajons, Skrunda),

· neprasa uzrādīt projekta ekspertīzes slēdzienu (Liepājas pilsēta) vai neiepazīstas ar tā saturu (Liepājas rajona būvvalde) likumdošanā noteiktajos gadījumos,

· pieļauj, ka pašvaldības vai valsts finansējuma (ielu rekonstrukcijas) būvobjektus nepamatoti sadala vairākos posmos vai objektos ar būvapjomu zem 50 000 latu (Kuldīgas un Liepājas pilsētas domes) vai, pieņemot būvvaldē lēmumu par būvniecību, ielas tiek pielīdzinātas autoceļu būvobjektiem (Liepājas pilsēta), mākslīgi sadrumstalojot vai nepareizi nosaucot būvobjektus, lai pašvaldībai nebūtu jāorganizē projekta ekspertīze vai konkursa procedūra,

· pieļauj patvaļīgu būvniecību un ekspluatāciju, tai skaitā par pašvaldības un valsts finansējumu (Kuldīgas pilsēta, Saldus un Liepājas rajons),

· nesoda par konstatēto patvaļīgo būvniecību vai ekspluatāciju– praktiski visas būvvaldes.

Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā, Ludzas pilsētā un Ludzas rajonā, Balvu pilsētā un Balvu rajonā.

Pārskata periodā tika veiktas pārbaudes visās būvvaldēs, par ko sastādīti pārbaudes akti un sagatavoti atzinumi.

· pašvaldību būvprojekti tiek sadalīti tā, lai būvniecības izmaksas nepārsniegtu 50000 latu (Balvu pilsētas siltumtīkli),

· nodošanas akta apstiprināšana 5 darba dienu laikā, pašvaldības domes sēdēm notiekot ar mēneša intervālu, pašvaldības deputāti lemj par objekta pieņemšanu ekspluatācijā, nevis par nodošanas akta apstiprināšanu. Pēc VBI aktīvas iejaukšanās šis jautājums tika atrisināts (Balvu pilsēta),

· būvvaldes sastāvā nav diplomēta arhitekta (Rēzeknes rajons, Balvu rajons),

· būvvaldes nodarbojās tikai ar būvniecības administrēšanu, atstājot novārtā būvkontroli objektos (visas būvvaldes),

· pieņemot pozitīvu lēmumu par būvniecības ieceri, būvvalžu būvinspektori neveic pienācīgu izskaidrošanas darbu ar individuālajiem būvētājiem un līdz ar to, bieži tiek konstatēti pārkāpumi individuālajā būvniecībā. Individuālais būvētājs pašvaldības pozitīvo lēmumu par būvniecības ieceres realizāciju uztver kā būvatļauju un uzsāk būvniecību, kas ir kvalificējama kā patvaļīga būvniecība (Rēzeknes pilsēta),

· Būvvaldes vadītājs- arhitekts vienpersoniski izdod kļūdainus atzinumus par būvniecības atbilstību apbūves noteikumiem, nepieprasa visus vajadzīgos tehniskos noteikumus, akceptē nepilnīgi izstrādātu būvprojektu un bez nepieciešamajiem saskaņojumiem u.tml. (Balvu pilsēta).

Reģiona lielākās būvvaldes sadarbojas ar pasūtītājiem un būvuzņēmējiem gan objektu būvniecības gaitā, gan sagatavošanas periodā, kā arī piedalās lielāko objektu, kas būvēti par valsts un pašvaldību līdzekļiem, ražošanas apspriedēs.

Būvvaldes regulāri rīko seminārus vietējiem uzņēmējiem būvniecības jomā gan par izmaiņām būvniecības likumdošanā, gan par jaunākiem sasniegumiem būvniecības jomā.

Tika ieviesta būvvalžu mēneša laikā izsniegto būvatļauju atskaišu sistēma, kas Valsts būvinspekcijai palīdz ikdienas būvkontroles darbā.

2003.gada laikā veiktas visu reģiona teritorijā esošo 18 būvvalžu pārbaudes. Ir būvvaldes, kas apkalpo visu rajona teritoriju- Valkas, Valmieras bez Valmieras pagasta, Cēsu bez Cēsu pilsētas, bet Limbažu rajonā tās ir gandrīz katrā pašvaldībā sava, izņemot Alojas pilsētas ar lauku teritoriju, Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju un Braslavas pagasta kopējo būvvaldi.

Kārtējās pārbaudēs tika ietverts būvvaldes izveidošanas process, dokumentācija (teritorijas plānojums, apbūves noteikumi, būvniecības pieteikumu reģistrēšanas kārtība, plānošanas un arhitektūras uzdevumu izsniegšana, būvprojektu saskaņošana un akceptēšana, būvatļauju reģistrācijas žurnāli, aktu un citu dokumentu pie būvju pieņemšanas ekspluatācijā reģistrēšana un glabāšana, būvniecības stadijā esošo būvju lietas, būvdarbu veikšanas dokumentācija, izsniegto būvatļauju skaits, konstatētā patvaļīgā būvniecība, saukšana pie administratīvās atbildības. Visi šie rādītāji kopumā Valmieras reģiona būvvaldēm ir apmierinoši.

Ir sagatavoti atzinumi, pārbaudes akti par konstatētajiem pārkāpumiem būvvalžu darbā.

Arī 2003.gadā, tāpat kā minēts 2002.gada pārskatā, smagākie pārkāpumi ir pašā būvniecības procesā:

· Par garāžas un pirts būvniecību Valkā, Zvaigžņu ielā 5 tika sastādīts rīkojums būvvaldes vadītājai, kā arī nosūtīta VBI vēstule Valkas pilsētas domei par izsniegto Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā nebija norādīti nepieciešamie īpašie noteikumi (konkrēti, no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta- VUGD, kas ir obligāts prasījums, būvējot garāžas pilsētas centrā) un citiem pārkāpumiem.

· Lielveikala “Madara 89 SIA– kopuzņēmums” būvniecībai Smiltenē, Baznīcas laukumā 2. Valkas rajona būvvalde, akceptējot būvprojektu, neievēroja VUGD tehnisko noteikumu prasību par to, ka tas pirms akceptēšanas jāiesniedz VUGD tehniskās ekspertīzes veikšanai, kas tika minēts VBI vēstulē Smiltenes pilsētas pašvaldībai un citām institūcijām.

· Tika sastādīts pārbaudes akts GSM tīkla torņa un bāzes stacijas būvlaukumā Limbažu rajona, Vidrižu pagasta Bīriņos, “Dimantos”. Būvniecības ierosināšanai būvvaldē netika iesniegta būvniecības pieteikuma– uzskaites karte. Plānošanas un arhitektūras uzdevums tika izsniegts bez tās, pārkāpjot Vispārīgo būvnoteikumu 3.nodaļas “Būvprojektēšanas sagatavošana” prasības. Netika ņemts vērā arī tas, ka pagastā nav teritorijas plānojuma un detālplānojuma un saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta 3.daļu būvniecības uzsākšanai bija nepieciešams pašvaldības lēmums, kā arī saskaņā ar 12.panta 1.un 3.daļu, bija nepieciešama šādas būvniecības publiska apspriešana. Būvvaldei tika pieprasīts paskaidrojums, kā arī uzdots anulēt izsniegto būvatļauju.

Pārbaudot Limbažu rajona Skultes un Liepupes pagastu būvvalžu darbību, tika konstatēts, ka tajās strādājošam būvinspektoram, neskatoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem, nav būvniecības kontroles tiesības. Par būvinspektora neatbilstību ieņemamajam amatam attiecīgajām pašvaldībām tika ziņots VBI vēstulēs.

2003.gadā Madonas reģionā darbojās 11 būvvaldes, no kurām- 6 Madonas rajonā, 2 Aizkraukles rajonā, 2 Gulbenes rajonā un 1 Alūksnes rajonā.

Ar 2003.gada 1.februāri Indrānu pagasta pašvaldība pieņēma lēmumu par pievienošanos Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotajai būvvaldei. 2003.gadā ir veiktas 9 būvvalžu pārbaudes, kurās tika pārbaudīts, kā būvvaldes amatpersonas ievēro Būvniecības likumu, Vispārīgos būvnoteikumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecībā, t.sk., kā tiek kārtota būvvaldes dokumentācija.

Būvvalžu pārbaudes rezultāti un iesniegtās gada atskaites tiek ņemtas par pamatu atsauksmju sagatavošanai par būvinspektora darbu- būvniecības kontroles tiesību pagarināšanai. 2003.gada 3.jūlijā stājās spēkā izmaiņas Latvijas administratīvā pārkāpumu kodeksa 152.pantā, kurā pašvaldību būvinspektoriem tiek dotas tiesības uzlikt naudas sodu par pārkāpumiem būvniecībā līdz 100Ls. 2003.gadā šādu iespēju nav izmantojis neviens būvvalžu būvinspektors. Tika turpināta ierastā tradīcija un lēmumi par administratīvo sodīšanu tika pieņemti pašvaldību administratīvajās komisijās.

· patvaļīgas būvniecības bez projekta un būvdarbu atļaujas pieļaušana– Madonas pilsētas būvvalde, Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde, Ērgļu būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde;

· nepilnīgu projektu akceptēšana– Ērgļu būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde, Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde, Madonas pilsētas būvvalde;

· būvobjektu apsekojuma neveikšana– Lazdonas pagasta būvvalde, Lubānas pilsētas būvvalde, Madonas pilsētas būvvalde;

· izsniedz būvatļaujas, kur par projekta autoru ierakstīts būvinspektors, kuram nav būvprakses sertifikāta uz projektēšanu- Madonas pilsētas būvvalde;

· neviena būvvalde nav izmantojusi iespēju, atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 152.pantam, uzlikt administratīvos sodus par patvaļīgu būvniecību;

· izsniedz būvatļaujas firmām, kurām beidzies licences derīguma termiņš- Kalsnavas pagasta būvvalde, Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde;

· būvatļaujas izsniegšana publiskas nozīmes objektiem, kā būvuzņēmēju uzrādot “pašu spēkiem”- Aizkraukles rajona un novada būvvalde;

· būvatļaujas izsniegšana neatbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām- Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde, Madonas pilsētas būvvalde, Aizkraukles rajona būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde;

· būvvaldē strādā amatpersonas bez augstākās izglītības- Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde;

· netiek veikta būvatļauju reģistrācija, radot situāciju, ka ir izdotas būvatļaujas ar vienādiem numuriem- Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde.

· neatbilstoša darba organizācijas struktūra- Lubānas pilsētā būvatļaujas izsniedz pilsētas izpilddirektors, nevis būvinspektors;

· nenodrošinājums ar transportu- Alūksnes būvvalde, Gulbenes pilsētas būvvalde;

· netiek sagatavota dokumentācija objektu pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši LBN 301 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”- Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde, Madonas pilsētas būvvalde;

· būvvalžu arhitekti veic projektēšanu savā teritorijā- Aizkraukles rajona būvvalde, Alūksnes būvvalde;

· tiek pieļauta patvaļīga ekspluatācijā- Madonas pilsētas būvvalde, Lazdonas pagasta būvvalde, Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde;

Būvvalžu darba apjoms ar katru gadu palielinās, arī daudzas kļūdas atkārtojas gadu no gada. Joprojām pārkāpumi tiek atklāti objektos, kuros pasūtītājs ir pati pašvaldība. Tā kā būvvaldes ir pašvaldību pakļautībā, tad pašvaldībām vajadzētu prasīt lielāku atbildību no būvvaldēm un neignorēt būvniecības likumdošanas aktu prasības, veicot būvdarbus savās teritorijās. Būvinspektors nenes nekādu atbildību par nelikumīgi izsniegtajām būvatļaujām un pieņemtajiem lēmumiem, pārkāpumu rādītāji nemainās (Madonas pilsētas būvvalde, Madonas rajona vietējo pašvaldību apvienotā būvvalde).

Daugavpils reģionā ir pārbaudītas visas 10 reģiona būvvaldes: Daugavpils pilsētas un Daugavpils rajona būvvaldes, Jēkabpils pilsētas un Jēkabpils rajona apvienotā būvvaldes, Krāslavas rajona un Krāslavas novada būvvaldes, Preiļu pilsētas un Preiļu rajona apvienotā būvvaldes, Līvānu un Aglonas apvienotā būvvalde. Daudzkārt būvvalžu darbība ir pārbaudīta netiešā veidā- t.i. pārbaudīts, kā tās strādā ar būvniecības dalībniekiem un būvdokumentāciju, kā ievēro būvniecības normatīvos aktus tieši katrā konkrētā būvobjektā.

· Problēmas būvvaldēm rodas, kad nelielos objektos pasūtītājs ir pati pašvaldība. Tā kā būvvalde ir pašvaldības pakļautībā, tad augstākstāvošās amatpersonas cenšas ignorēt renovāciju, rekonstrukciju gadījumos būvvaldes prasības detalizētāk izstrādātprojektu, sakārtot dokumentāciju, savlaicīgi saņemt būvatļauju (Daugavpils pilsētas būvvalde, kad domē uz laiku bija izteikti autoritārs vadības stils).

· Pienākumu sadale būvvaldēs starp darbiniekiem- viena no problēmām ir tā, ka galvenais arhitekts dažreiz akceptē būvprojektu vienpersoniski bez būvinspektora un citu būvvaldes amatpersonu klātbūtnes (Krāslavas pilsētas, Krāslavas rajona būvvaldes).

· Būvvalžu organizētās pieņemšanas komisijas. Pieņemšanas komisiju norises laiku būvvaldes dažkārt nepaziņo savlaicīgi, līdz ar ko, komisijas locekļiem nav iespēju un pietiekami daudz laika iepazīties ar dokumentāciju (Jēkabpils rajona, Daugavpils pilsētas būvvaldes).

· Dažreiz pieņemšanas aktu būvvalde sastāda pēdējā brīdī, tāpēc tajā parādās kļūdaini uzvārdi, skaitļi, nosaukumi (visās būvvaldēs).

· Būvatļaujas derīguma termiņš. Būvvaldes dažreiz izsniedz būvatļaujas uz mazāku laiku nekā viens gads un pēc tam pieprasa pagarināt būvatļauju par maksu (Jēkabpils un Daugavpils pilsētu būvvaldes).

Reģionā darbojas 36 pašvaldību būvvaldes, tai skaitā: Jelgavas pilsētas būvvalde, 14 Jelgavas rajona pagastu būvvaldes un Ozolnieku novada būvvalde, Bauskas rajona apvienotā būvvalde, kas aptver Bauskas pilsētu un visus 16 Bauskas rajona pagastus, Dobeles pilsētas būvvalde, 17 Dobeles rajona pagastu būvvaldes un Tērvetes novada būvvalde. Pēdējo divu gadu laikā ir panākts, ka visās reģionā pašvaldībās ir būvvaldes.

Būvvalžu pārbaudes liecina, ka vairākos gadījumos, īpaši Dobeles rajona pagastos, ņemot vērā zemās būvniecības aktivitātes laukos, kā arī pašvaldību ierobežoto spēju apmaksāt būvvalžu darbiniekus, būvvaldēs praktiski darbojas tikai viens cilvēks- būvvaldes vadītājs, kurš nodrošina minimālās būvvaldes funkcijas: būvniecības pieteikuma- uzskaites kartes reģistrēšanu, PAU izsniegšanu, būvprojekta akceptu, būvatļaujas izsniegšanu un būves pieņemšanu ekspluatācijā.

Joprojām, ne visās būvvaldēs ir būvinspektori ar būvkontroles tiesībām. Dobeles rajonā no 19 būvvaldēm tikai vienā- Dobeles pilsētas būvvaldē ir pilntiesīgs būvinspektors, pārējās darbojas pagastu arhitekti. Šajās, vāji nokomplektētās būvvaldēs, parasti vērojami dažādi trūkumi darbā- netiek kvalificēti pieprasīti visi nepieciešamie tehniskie noteikumi būvprojektēšanai, būvprojekti netiek akceptēti ar būvvaldes lēmumu, bet to aizstāj ar pagasta arhitekta vienpersonisku saskaņojumu. Ir gadījumi, kad tiek akceptēti nepilnīgi izstrādāti būvprojekti, nepieprasot būvekspertīzes slēdzienu, kur tas nepieciešams. Netiek savlaicīgi pagarinātas būvatļaujas, netiek reģistrētas speciālās būvniecības atļaujas u.c.

Tajā pat laikā, reģionā ir būvvaldes, kuru darbība atbilst visām prasībām, ko nosaka likumdošana. Tādas ir: Jelgavas pilsētas un Dobeles pilsētas būvvaldes, Bauskas rajona apvienotā būvvalde.

Neskatoties uz atzīmētajām kļūdām un nepilnībām, VBI darbības rezultātā Latvijā kopumā uzlabojies būvvalžu darbs. Pieaugusi publiskās aptaujas nodrošināšana likumā paredzētajos gadījumos.

Regulāri pārbaudot pašvaldību būvvalžu darbu, tiek apzināta būvniecība attiecīgajā administratīvajā teritorijā, gan dokumentāli pēc būvvaldēs saņemtajiem būvniecības pieteikumiem un izsniegtajām būvatļaujām, gan apsekojot pašvaldības teritoriju un atsevišķas būves dabā. Tiek izskatīti nozīmīgāko būvju projekti, kopā ar būvvalžu amatpersonām vērtēta būvprojektu kvalitāte, būves nodrošinājums ar būvuzraudzību un autoruzraudzību, to kvalitāte, kā arī būvuzņēmēja un atbildīgo būvdarbu vadītāju darbība būvēs. Bez tam, tiek novērtēts būvvalžu darbs ar iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām.

Apmeklējot būvvaldes, amatpersonām tiek sniegtas konsultācijas, jaunākā informācija par grozījumiem būvniecības likumdošanas aktos u.t.t.. Kopīgi tiek izskatīti konkrēti problemātiski gadījumi un meklēti risinājumi jautājumos, kurus būvvaldes amatpersonas nav varējušas patstāvīgi atrisināt.

· liela administrējamā teritorija ar nepietiekošu būvinspektoru skaitu (Rīgas pilsēta, Liepājas pilsēta),

· mazs speciālistu skaits uz lielu darba apjomu (Rīgas pilsēta, Liepājas pilsēta),

· nav attiecīgas kompetences speciālista (Liepājas, Rēzeknes, Jelgavas u.c. reģionos),

· pašvaldības politisko lēmumu spiediena ietekme, jo būvvaldes ir pašvaldību institūcijas (visos reģionos).

Pašvaldību būvinspektoru darbības efektivitātes novērtējums un analīze

Par būvinspektoru darbību pašvaldību būvvaldēs Valsts būvinspekcija 2003.gadā sagatavoja 24 atzinumus ar būvinspektoru darbības izvērtējumu un iesniedza tos Ekonomikas ministrijas Būvniecības kontroles tiesību piešķiršanas komisijai, lai būvinspektori varētu pagarināt būvkontroles tiesību apliecības uz nākošo periodu.

Pārbaudes liecina, ka būvinspektors būvvaldē ir tā amatpersona, kas vislabāk pārzina būvniecības likumdošanu. Daļēji to varētu izskaidrot ar biežo eksāmenu kārtošanu būvkontroles tiesību pagarināšanai, Valsts būvinspekcijas un Latvijas būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas organizēto semināru regulāru apmeklēšanu, ar apmācībām semināros, kuri tiek rīkoti reģionos un c.

· lielākas neatkarības iegūšana lēmumu pieņemšanā, neskatoties uz pašvaldības vadības viedokli kādā jautājumā;

· iespēja pilnveidot materiāli tehnisko bāzi (sakari, transports, dators, internets);

· informācijas ieguves spēju paaugstināšana par būvniecības procesiem u.c.

Būvniecības kontrole tiek veikta visā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā. Pamatā tiek kontrolēti objekti, kuru būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Lielākā daļa laika aizņem būvniecības kontrole objektos- veicot apsekošanu, sastādot pārbaudes aktus, kuros tiek fiksēti trūkumi un dots laiks to novēršanai. Pārbaudēs tiek konstatētas, ka nav sakārtoti īpašuma dokumenti, trūkst un nav savlaicīgi aizpildīta izpilddokumentācija– segto darbu akti, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli, izpildshēmas, netiek uzrādītas visu būvmateriālu atbilstības deklarācijas. Ir gadījumi, ka uzsākot būvdarbus nav veikta projekta ekspertīze, kā piemēram Madonas mūzikas skolas rekonstrukcija un Madonas ģimnāzijas rekonstrukcija. Veicot projekta izmaiņas, tās savlaicīgi nav fiksētas autoruzraudzības žurnālā un saskaņotas ar projekta autoru. Būvdarbu žurnālos bieži vien būvuzraugs neatspoguļo savu darbu. Samērā bieži ir gadījumi, kad apsekojot objektu, uz vietas objektā neatrodas darba vadītājs vai arī tam pamatdarbs ir citā darba vietā. Tas tiek fiksēts pārbaudes aktā un arī būvdarbu žurnālā. Kļūdas visbiežāk rada nepilnīgs projekts. Bieži konstatēta nekvalitatīva būvdarbu izpilde.

Nododot objektus ekspluatācijā, būvuzraugi un būvvaldes amatpersonas pavirši veic dokumentu sakārtošanu, netiek sagatavota atbilstoši prasībām izpilddokumentācija, nav sakārtoti īpašumu dokumenti, līdz ar to, pasūtītājam jāorganizē atkārtotas komisijas.

Bieži ir gadījumi, ka pasūtītājs savlaicīgi nenodod objektus ekspluatācijā. Būvdarbi sen pabeigti, būvatļauju termiņi beigušies, bet objekts paliek nenodots. Būvvaldes neseko šo būvju likumīgā sakārtošanā un nenorāda par minēto būvju īpašniekiem. Šādi ir Latvenergo, Lattelekom un arī pašvaldību objekti.

Problēmas rada arī būvvalžu sadrumstalotība, kas veicina nepietiekami kvalificētu speciālistu piesaistīšanu būvinspektora amatam, jo nenodrošina adekvātu samaksu par padarīto.

Kā nosaka “Būvvaldes paraugnolikums”, būvvalde ir institūcija, kas pašvaldības domes (padomes) noteikto pilnvaru ietvaros veic pašvaldības kompetencē esošās funkcijas būvniecības jomā un ir pakļauta domei (padomei). Šāda pakļautība dažreiz izraisa neatbilstošu likumdošanas prasībām būvinspektora vai būvvaldes vadītāja rīcību.

Administratīvie sodi ir pietiekami efektīvi likumu ievērojošām personām, taču daudz iedarbīgāks būtu nelikumīgi uzbūvēto objektu nojaukšanas lēmums, kas gan likumdošanā ir paredzēts kā pašvaldības uzdevums. Taču jebkura pašvaldība ir ieinteresēta savas teritorijas attīstībā, it sevišķi lauku teritorijās, kur attīstība notiek minimāli, tāpēc lielākā daļa nelikumīgi uzcelto būvobjektu tiek legalizēti un nevis nojaukti. Tā kā nav precedenta ēku nojaukšanai, tad arī likumpārkāpēji rīkojas savu interešu vadīti, zinot, ka sods no pašvaldību puses būs, bet būvniecību pēc dokumentācijas sakārtošanas varēs turpināt, tā legalizējot ēkas pat vietās, kur būvniecība nebija atļauta, piemēram, Tukuma rajona Engures pagasta Apšuciemā, mājas “Rudzīši”.

Pārbaudot būvobjektus, Valsts būvinspekcija 2003.gadā apturēja būvniecību Latvijas valsts teritorijā 70 gadījumos (uzdodot apturēt būvniecību pašvaldībām- 559 gadījumi), anulēja būvatļaujas 20 gadījumos. Sastādīti administratīvie protokoli par administratīviem pārkāpumiem un pieņemti lēmumi par sodu uzlikšanu saskaņā ar APK 152.panta prasībām 63 gadījumos (kopā valstī- 1504).

· Rūpniecības un pārtikas preču noliktavu būvniecība „Abrās”, Rīgas rajona Ķekavas pagastā. Būvdarbi tika veikti bez būvatļaujas.

· Bēniņu pārbūve Baznīcas ielā 35, Rīgā, bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas. Nepilnīgs konstrukciju apsekošanas slēdziens, kuru parakstīja speciāliste bez atbilstoša sertifikāta.

· Bēniņu telpu pārbūve Skolas ielā 25, Rīgā, bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas.

· Tirdzniecības centra būvniecība Brīvības ielā 120, Rīgā. Patvaļīga būvniecība bez akceptēta tehniskā projekta un izsniegtas būvatļaujas.

· Dzīvojamās mājas rekonstrukcija Čiekuru ielā 4, Garkalnes pagasta Priedkalnē, Rīgas rajons. Būvprojekts akceptēts, neievērojot Vispārīgo būvnoteikumu prasības. Apturēta būvniecība un anulēta būvatļauja.

· Dzīvojamās mājas būvniecība zemes gabalā „Salanieki”, Rīgas rajona Stopiņu pagastā. Nav ievērotas Latvijas būvnormatīva LBN 209 „Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai” prasības par ēkas augstumu attiecībā pret kaimiņa zemes gabala robežu.

· Tirdzniecības vieta “Laipas” Pūres pagasta “Lielstrautos”, Tukuma rajonā, būvobjekts atrodas Abavas upes aizsargjoslā. Ventspils RVP tehniskie noteikumi izdoti bāra – kafejnīcas būvniecībai, projekts izstrādāts bāra- kafejnīcas, auto darbnīcas un auto nojumes būvniecībai. Uzdots sakārtot dokumentāciju atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

· SIA “MG Meži” zāģētavas “Ozolnieki” rekonstrukcija Ances pagastā Ventspils rajonā, būvdarbi tiek veikti bez noteiktā kārtībā izstrādāta un akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

· Sēmes tautas nama renovācija Sēmē, Tukuma rajonā, bez būvprojekta un būvatļaujas, darbus veic SIA “V Vikings” bez būvdarbu licences.

· Ēkas nojaukšana Kūrorta ielā 1c, Kandavā, Tukuma rajonā, bez saskaņošanas ar būvvaldi.

· Ēkas renovācija bez būvprojekta un būvatļaujas Lielajā ielā 4, Kandavā, Tukuma rajonā.

· Anulētas būvatļaujas un apturēta būvniecība Lapmežciema pagastā, Tukuma rajonā:

4) Ragaciema “Jauncērpas” būvatļauja Nr.15, izdota 2000.gada 21.decembrī.

· Sēmes evaņģeliski luteriskās baznīcas renovācija Sēmē, Tukuma rajonā, bez būvprojekta un bez būvatļaujas. Uzdots pārtraukt būvdarbus un sakārtot dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo aktu prasībām..

· Aizputes pagasta pamatskolas sporta zāles būvniecība (Liepājas rajons). Nebija saskaņotas atkāpes no akceptētā būvprojekta un nebija pieprasīta autoruzraudzība. Apturēta būvniecība un anulēta būvatļauja.

· Kazdangas pagasta Rokaižu pansionāta dzīvojamās mājas rekonstrukcija (Liepājas rajons). Nepilnīgs projekts. Projekts izstrādāts bez būves tehniskās apsekošanas. Tika konstatētas būtiskas atkāpes no projekta, nebija atrisinātas drošuma problēmas. Apturēta būvniecība un anulēta būvatļauja.

Zemāk minētajos gadījumos Liepājas reģionā būvniecība veikta bez būvprojekta un būvatļaujas:

· SIA “ Saldus keramika” - lielveikala izbūve Brocēnos, Lielcieceres ielā 1a,

· SIA “1x1&Co” – autotirgotavas laukuma būvniecība Kuldīgas rajona Kurmāles pagasta “Lejas zaļās dzirnavās”,

· SIA” Lukas Lutz” – piena produktu pārstrādes ražotne Liepājas rajona Kazdangas pagasta Valātā.

· “DG Termināls” naftas produktu termināla 25.piestātnes rekonstrukcija Liepājā,

· SIA “Balza” kokzāģētavas būvniecība Kuldīgas rajona Pelču pagasta “Priedēs”.

· dambja uzbēruma veidošanas zemes darbi Zaņas vecupē, Saldus rajona Zaņas pagasta z/s “Kupšeļi”.

· SIA “ Roma Plaza” biroju ēkas pārbūve Liepājā, Zivju ielā 3/ Stendera ielā 14.

4 gadījumos, kur būvniecības pasūtītājs ir pagasta pašvaldība, informācija iegūta presē:

· Liepājas rajona Lažas pagasta padome– Apriķu pamatskolas virtuves telpu un tualešu rekonstrukcija,

· Liepājas rajona Kazdangas pagasta padome– Kazdangas Jura Mātera pamatskolas virtuves telpu rekonstrukcija,

· Liepājas rajona Vērgales pagasta padome– Vērgales pamatskolas sporta laukuma rekonstrukcija,

· Liepājas rajona Dunalkas pagasta padome– Dunalkas muižas ēkas renovācija.

· Garāžas un pirts Zvaigžņu ielā 5, Valkā. Būvatļauja Nr.1-18.2/19 izsniegta 23.07.2001. ar derīguma termiņu 1 gads, kas uz pārbaudes brīdi (14.04.2003.) bija beidzies. Nav pašvaldības lēmuma par atļauju veikt būvniecību minētajā zemes gabalā, būvvaldes rakstiska atzinuma par būvniecības atbilstību, nav ievērota LBN 209 prasības par būves novietojumu un kaimiņa rakstiskas piekrišanas par šādu novietojumu. Būvvalde 23.07.2001. izsniegtās būvatļaujas derīguma termiņu pagarinājusi.

· Dzīvojamās mājas būvniecība Liepupes pagasta, Tūjas ciemata „Upeskrastos” Zaķupītes aizsargjoslā. Būvniecība tika veikta bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

· Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma “Rota” kafejnīcas un kulinārijas veikals Valkā, Raiņa ielā 7. Īpašnieks Aivo Vaar uzsācis sagatavošanas darbus ēkas rekonstrukcijai bez būvvaldē akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

· Zāģmateriālu novietnes būvniecība Valmierā, Purva ielā 17. Būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta un būvvaldes izsniegtas būvatļaujas. Būvētājs- SIA “ITA”, direktors Guntars Štrombergs būvniecību veic saviem spēkiem.

· Firmas Madara 89-SIA- kopuzņēmuma tirdzniecības centrs Smiltenē, Baznīcas laukumā 2. Būvvalde akceptējusi būvprojektu, neievērojot VUGD tehnisko noteikumu prasības par būvprojekta tehniskās ekspertīzes veikšanu VUGD Valkas nodaļā. Būvuzņēmējs- SIA “BKD Būvtehnoloģija”.

· Indras dzelzceļa robežpārejas punkta būvniecība, Krāslavas rajonā, bez būvatļaujas.

· Dzīvokļa patvaļīga renovācija Daugavpilī, Alejas ielā 65-16, bez būvatļaujas.

· Ēkas rekonstrukcija Daugavpilī, Krāslavas ielā 60, S. Krasovskis, bez būvatļaujas.

· Ēkas būvniecība Rušonas pagastā, Preiļu rajonā, z/s “Kumelītes”, G. Stupāns, bez būvatļaujas.

· Ēkas rekonstrukcija Krāslavā, Brīvības ielā 10b, A. Lapkovskis, bez būvatļaujas.

· Ēkas rekonstrukcija Brīvības ielā 72, Jēkabpilī, S. Kašinska, bez būvatļaujas.

· Ēkas renovācija Daugavpilī, 18. Novembra ielā 52, A. Minčenko, bez būvatļaujas.

· Ēkas būvniecība Krāslavas rajona Kastuļinas pagastā, J. Ļevkovs, bez būvatļaujas.

· Ražošanas ēkas renovācija Atbrīvošanas alejā 155/1, Rēzeknē, bez būvatļaujas.

· Tirdzniecības centra būvniecība Galdnieku ielā 8, Atbrīvošanas alejā 70, Rēzeknē, bez būvatļaujas.

· Tūrisma lauku mājas rekonstrukcija Ludzas rajona Zvirgzdenes pagastā, bez būvatļaujas.

· Balvu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises Balvu rajona Balvu pagastā. Būvniecība bez būvatļaujas.

· Siltumtrases rekonstrukcija Balvos un siltumtrases izbūve no katlumājas Brīvības ielā 50a, Balvos. Būvniecība bez būvatļaujas.

· SIA “Madonas meži” kokmateriālu kaltes un kokmateriālu pārstrādes ceha būvniecība “Pakalniešos”, Madonas rajonā, Cesvaines lauku teritorijā. Būvuzņēmējs- SIA “Ceborceltnieks”.

· A/S “Madona” fermas nr.1 rekonstrukcija “Ruļļos”, Madonas rajonā, Lazdonas pagastā. Būvdarbus veic SIA “Bauskas būve”.

· Bērnudārza “Priedīte” logu nomaiņa, Madonā, Valdemāra ielā 7. Pasūtītājs- Madonas pilsētas dome, būvuzņēmējs- SIA "Augstceltne būve".

· Madonas pilsētas 2.vidusskolas sporta zāles renovācija, Madonā, Skolas ielā 10. Pasūtītājs- Madonas pilsētas dome, būvuzņēmējs- SIA "Sikspārnis”.

· Bērnudārza “Pasaciņa” logu nomaiņa, Madonas rajonā, Praulienas pagastā. Pasūtītājs- Praulienas pagasta padome, būvdarbus veica SIA AF “Madara”.

· Z/s “Mežvidi” mednieku- makšķernieku kempinga ēkas būvniecība, Madonas rajonā, Liezēres pagastā. Pasūtītājs- Ilmārs Šķēls.

· Cesvaines mūzikas un mākslas skolas renovācija, Madonas rajona, Cesvainē, Pils ielā 2. Pasūtītājs- Cesvaines pilsētas dome, būvdarbus veica SIA “Ozols LG”.

Zemāk minētajos gadījumos Jelgavas reģionā būvniecība apturēta, jo bija pārkāpta Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā būvprojekta akcepta kārtība un darbi uzsākti bez savlaicīgi saņemtas būvatļaujas:

· Salgales skolas katlu telpu rekonstrukcija Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā,

· Pilsētas centrālās katlu mājas rekonstrukcija Tehnikas ielā, Aucē, Dobeles rajonā,

Apturot būvniecību vai anulējot būvatļaujas, VBI ikkatrā gadījumā nosūta vēstules pasūtītājam un būvuzņēmējam, konkrēti norādot Būvniecības likuma pantus un Vispārīgo būvnoteikumu attiecīgus punktus, kuru pārkāpumi ir par pamatu objekta apturēšanai vai būvatļaujas anulēšanai. Attiecīgai pašvaldībai VBI uzdot kontrolēt, lai būvdarbi netiktu veikti līdz pārkāpumu novēršanai, izmaiņu projektā saskaņošanai, dokumentu sakārtošanai u.t.t. un beidzot- jaunas būvatļaujas saņemšanai. Bez tam, pašvaldības būvinspektoram tiek uzdots sniegt informāciju par situāciju objektos, kuros atklāti vairāki un nopietni pārkāpumi un kuros ir iesaistījušies projektētāji, pasūtītāji un būvuzņēmēji.

Piedalīšanās ēku un būvju pieņemšanā ekspluatācijā, kuru būvniecība daļēji vai pilnīgi finansēta no valsts un pašvaldību līdzekļiem un citos objektos

Valsts būvinspekcijas amatpersonas 2003.gadā piedalījās 1026 objektu pieņemšanā ekspluatācijā, t.i. par 46 būvēm vai 4,3% mazāk, salīdzinot ar 2002.gadu, no tām 971 vai 94,6% būves par valsts un pašvaldību līdzekļiem vai daļēji.

Darbs komisijās par ēku pieņemšanu ekspluatācijā ar katru gadu kļūst atbildīgāks un darbietilpīgāks. Nepārtraukti palielinās tādu objektu skaits, kā plašu rezonansi radījuši sabiedriski nozīmīgi objekti, lieli ražošanas un tirdzniecības objekti, kuru pieņemšanas komisiju darbā tiek pieaicināti VBI valsts būvinspektori.

· tehniskās dokumentācijas neuzrādīšana normatīvā paredzētajās 5 dienās pirms noteiktās būves pieņemšanas termiņa;

· bieži tehnisko dokumentāciju jāpārbauda tieši objekta pieņemšanas komisijas darba laikā;

· valsts uzraudzības dienestu slēdzienu un inventarizāciju lietu trūkums (daudz mazāk nekā 2002.gadā);

· nereti komisija nav pilnā sastāvā un tāpēc komisijas darbs tiek atlikts uz nenoteiktu laiku;

· pārbaudot iebūvēto būvmateriālu atbilstības novērtēšanas dokumentus, ir gadījumi, ka tie nav valsts valodā, nav reģistrēti, vai arī notecējuši derīguma termiņi, nevar uzrādīt ražotāja vai piegādātāja atbilstības deklarācijas;

· ir gadījumi, kad valsts būvinspektors nav iekļauts un pieaicināts būves pieņemšanā ekspluatācijā (2003.gadā VBI valsts būvinspektori piedalījās komisiju darbā par ēku pieņemšanu ekspluatācijā 971.objektā, kaut gan saskaņā ar pašvaldību būvvalžu atskaitēm 2003.gadā ekspluatācijā ir pieņemti 1074 objekti, kuri uzbūvēti par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, vai daļēji);

· gadījumos, kad pasūtītājs un būvfirma nodošanas komisijai nevar uzrādīt pilnīgu dokumentu un atzinumu komplektu, Valsts būvinspekcijas pārstāvji spiesti pārtraukt komisijas darbu;

· komisijas darbs tiek uzsākts, kaut gan valsts uzraudzības dienestu norādītās prasības nav novērstas vai novērstais nav dokumentāli noformēts (nav atzinumu)u.c.

Kopumā, būvju pieņemšana ekspluatācijā notiek tā, kā to paredz LBN 301-97. Parasti, būves pasūtītājs ar būvuzraugu un autoruzraugu, kā arī būvuzņēmējs, respektējot būvniecības likumdošanas prasības, iesniedz būvnoteikumos paredzēto dokumentāciju un uzrāda ekspluatācijai gatavu būvi pieņemšanas komisijas novērtēšanai.

Kad pašvaldības būvvaldē ir saņemts apliecinājums par būves gatavību, kuras pieņemšanā jāpiedalās valsts būvinspektoram, visi būves pieņemšanai nepieciešamie dokumenti tiek pārbaudīti laikā līdz nozīmētajai komisijas dienai. Minētais dod iespēju pasūtītājam (būvētajam) kopīgi ar būvuzņēmēju, kā arī būvvaldes būvinspektoru savlaicīgi novērst kļūdas un nepilnības, ja tādas atklājas dokumentācijā, vai arī objektā. Šāda prakse ir iestrādāta VBI reģionālajos sektoros.

Skaņu ierakstu studija, Āraišu ielā 34, Rīgā (projekta autors- SIA „Pirmais princips”, galvenais būvuzņēmējs- SIA „Rīgas restaurācijas birojs”).

Piedalīšanās valsts un pašvaldību pasūtījumu tiesību piešķiršanas izsoļu un konkursu komisijās

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām Valsts būvinspekcijas amatpersonas piedalījās izsoļu un konkursu komisiju darbā. Darbs komisijās par valsts un pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu būvniecībā vai būvprojektēšanā ietver sevī darbu pie nolikuma izstrādāšanas, tā apspriešanas un apstiprināšanas, pretendentu piedāvājumu izskatīšanas un novērtēšanas, kā arī lēmuma pieņemšanas.

VBI amatpersonas 2003.gadā piedalījās zemāk minētajās konkursu un izsoļu komisijās:

· Atklātais konkurss „Border crossing at Rigas Brivosta – Latvia and Border crossing at Ventspils Brivosta – Latvia” (PHARE programma),

· Ventspils pilsētas galvenās bibliotēkas un piebūves celtniecība Akmeņu ielā 2, Ventspilī,

· VID Rīgas muitas reģionālās iestādes ēkas rekonstrukcija” Citadeles ielā 1, Rīgā,

· Atklātais konkurss „Dzīvojamās mājas Rātsupītes ielā 1, Rīgā renovācijas un ārējās siltumtrases un elektrotīklu rekonstrukcijas darbi”,

· Izglītības sistēmas attīstības projekta, izglītības iestāžu būvdarbu izsole Valmieras 36.arodskolā, Vadu ielā 3,

· Liepājas 48. vidusskolas ēku renovācija un energoefektivitātes paaugstināšanas 1.kārta - būvuzņēmējs ar zemāko cenu SIA Liepājas ražošanas sabiedrība “Būve”,

· Kuldīgas 78. vidusskolas ēku renovācija un energoefektivitātes paaugstināšanas 1. kārta – būvuzņēmējs ar zemāko cenu SIA “Arčers”,

· Tūrisma un rekreācijas centrs „Ezernieki” Ezernieku pagastā Madonas rajonā,

· LLU Lauksaimniecības fakultātes Zirgkopības mācību saimniecības „Mušķi” angāra uzstādīšana,

· LLU Veterinārmedicīnas fakultātes semināru telpas un laboratorijas telpu rekonstrukcija,

· LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskā institūta ganāmpulka veselības problēmu laboratorijas rekonstrukcija,

· LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas manēžas jumta rekonstrukcija,

· LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Pretklīniskā institūta semināru telpu rekonstrukcija,

· Bauskas rajona Viesturu pagasta Viesturu un Bērsteles ciematu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija u.c.

1. konkursa komisijā par Ventspils pilsētas bibliotēkas būvniecību – izvēlēta būvfirma SIA “Arbo;

2. konkursu komisijās Kuldīgas rajona padomē par Pelču internātskolas attīstības centra 1. un 2. kārtas būvniecību. Jāatzīmē, ka pasūtītājs 2. kārtas būvniecībai bija pieļāvis kļūdas būvniecības konkursa darbu apjoma aprēķinos, kas bija par pamatu ilgstošam komisijas darbam un sūdzībai Iepirkumu Uzraudzības birojā.

Piedalīšanās minētajos konkursos deva lielu pieredzi likuma “Par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām” realizēšanā praksē. Sevišķi to var attiecināt uz Rīgas un Ventspils brīvostu muitas punktu būvniecības konkursiem, kā arī Izglītības sistēmas attīstības projektiem, izglītības iestāžu būvdarbu izsoles komisijām.

Joprojām konkursos, izsolēs tiek pieļautas kļūdas (nepilnības nolikumā, neskaidri noformulēti tehniskie uzdevumi, neskaidrības pretendenta iesniegtajā piedāvājumā u.c.).

Valsts būvinspekcijas Būvniecības ekspertīzes daļas darbības rezultāti un izvērtējums

Būvniecības ekspertīzes daļa (turpmāk tekstā BED) darbojas saskaņā ar Valsts būvinspekcijas nolikumu un 1998.gada 30.janvārī apstiprinātu Būvniecības ekspertīzes daļas nolikumu.

BED 2003.gada laikā ir izskatījusi 642 iesniegumus, sniegusi atbilstoši 528 ekspertīzes slēdzienus un sagatavojusi 114 atbildes uz sūdzībām, kā arī devusi būvniecības procesa skaidrojumus fiziskām un juridiskām personām- valsts un pašvaldības iestādēm, kas procentuāli sadalās: valsts– 31 %; pašvaldības– 47 % un fiziskas personas– 22% gadījumos.

Būvprojektu ekspertīzes darba apjoms kopumā pārskata periodā, salīdzinot ar 2002.gadu, saglabājies iepriekšējā apjomā, bet salīdzinot pa gadiem konkrētos valsts rajonos, redzams, ka izmaiņas skārušas līdz šim aktīvākās pilsētas. Būvniecības objektu skaits samazinājies valsts lielajās pilsētās– Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, bet pieaudzis vidējās un mazajās– Aizkrauklē, Cēsīs, Dobelē, Jelgavā, Preiļos, Valmierā u.c.

Tāpat, kā iepriekš, pati aktīvākā zona valstī ir Rīgas pilsēta, kurā iesniegto projektu skaits ir 225 un Rīgas rajonā 72 projekti. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, projektu kopskaits saglabājies iepriekšējais.

Salīdzinot būvniecības objektus valstī kopumā 2003.gadā pēc klasifikācijas nosacīti iedalot grupās, redzams, ka visvairāk līdzekļi tiek ieguldīti valsts un pašvaldības ielu un ceļu rekonstrukcijai- 106 objekti. Ievērojami līdzekļu apjomi tiks apgūti sabiedrisko apkalpes objektu būvniecībā.

Ievērojami mazāk projektu iesniegti izskatīšanai veselības aprūpes iestāžu un slimnīcu grupā, tikai 3, bet 2002.gadā to skaits sasniedza 13.

Ražošanas ēkas, noliktavas un saldētavu grupā valstī kopumā minēto objektu skaits sasniedz– 34, (2002.gadā- 27 un 2001.gadā – 36), Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā tie kopumā sastāda 16.

Salīdzinot šos rādītājus Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā, redzams, ka līdzīgi kā valstī kopumā, lielākā līdzekļu daļa ir ieguldīta sabiedrisko apkalpes ēku būvniecībai, skolu renovācijai, ielu un ceļu izbūvei.

Parādās atzīstama tendence Rīgā– tiek pievērsta uzmanība dzīvojamo ēku un sociālo dzīvokļu būvniecībai- BED veikta ekspertīze 20 projektiem, bet pārējā valsts daļā tikai- 3.

Palielinās to objektu skaits, kur pasūtītājs noslēdz līgumus ar būvuzņēmēju par būvniecību un projektēšanu (pēdējo pilnībā atstājot būvuzņēmēja ziņā).

Par konflikta iemeslu starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju kļūst nepietiekama projektu detalizācija, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas pie darbu izpildes. Pasūtītājs nav informēts par tādu specifisku jautājumu, kā detalizēto rasējumu izstrādes nosacījumi, vai arī finansiālu apsvērumu dēļ tos nepasūta projektētājam. Līdzīgi, taupot līdzekļus, rīkojas arī darbuzņēmējs.

Jāatgādina, ka normatīvie akti joprojām nereglamentē projekta detalizācijas pakāpi. Minimālo, reāli nepieciešamo apjomu šajās situācijās pilnībā atstājot pasūtītāja ziņā un paļaujoties uz projektētāja patstāvīgi pieņemto lēmumu. Normatīvs aprobežojas ar prasību par apliecinājuma uzraksta parakstīšanu, sertifikāta uzrādīšanu un nepieciešamību norādīt, ka minētais dokumentu kopums uzlūkojams par tehnisko projektu.

Vērtējot projektu dokumentāciju kopumā, jāatzīmē, ka Vispārīgo būvnoteikumu diktētā dokumentu (plānošanas un arhitektūras uzdevums u.c. pašvaldības izsniedzamie dokumenti) paraugformu ieviešana vēl joprojām, piemēram Rīgas pilsētā, notiek ar zināmām grūtībām, faktiski tas tiek noformēts brīvā tekstā– vēstules formā, līdz ar to, nepietiekošs.

Kā 2002.gadā, tā arī 2003.gadā vērojams liels dažādu inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un modernizācijas projektu īpatsvars, kas saistīti ar topogrāfiju izstrādāšanas nepieciešamību. Minētajos dokumentos bieži netiek uzrādītas privāto īpašumu robežas, aizsargjoslas un netiek dota atsauce uz konkrētā zemes gabala atbilstību teritoriālplānojumam un apbūves noteikumiem, īpašums nav nostiprināts zemesgrāmatā. Kopumā, no šāda viedokļa dokuments faktiski nav kontrolējams.

Turpmākā darba gaitā jāpieņem kāds konceptuāls būvniecības kontroles struktūru lēmums (līdzīgi arī attiecībā uz ģeoloģiskās izpētes darbu dokumentēšanas kārtību). Atzīmēti gadījumi, kad pašvaldības, aizbildinoties ar finansu līdzekļu trūkumu, apzināti neievēro Vispārīgos būvnoteikumos noteikto kārtību attiecībā uz projektēšanas uzsākšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu.

Joprojām vērojama neskaidrība būvniecības izmaksu noteikšanas prioritātēs un atbildības līmenī. 2003.gadā normatīvie akti būtiski nav mainījuši esošo situāciju.

Projektu izstrādātājiem (īpaši jaunizveidotajiem birojiem) nereti rodas problēmas ar būvdarbu organizācijas projekta izstrādi. Rekomendējam organizācijām, kuras piešķir attiecīga rakstura būvprojektēšanas kvalifikāciju apliecinājumus, veikt izglītojošo darbu saistībā ar būvniecību reglamentējošo dokumentu prasībām.

Papildus augstākminētajam, novērtējot būvniecības situāciju 2003.gadā, Būvniecības ekspertīzes daļa atzīmē šādas problēmas:

· Pirms projektēšanas stadijā dažkārt netiek veikta pietiekama esošās ēkas vai būves tehniskā apsekošana. BED uzskata, ka minētā situācija ir uzlabojusies saistībā ar būvnormatīva LBN 405-01 “Būvju tehniskā apsekošana” spēkā stāšanos.

· Atsevišķos gadījumos būvprojekta dokumentācija ir izstrādāta nepietiekamā līmenī. Kā galvenais iemesls, minama būvniecības pasūtītāja nepietiekama informētība par būvnormatīvu prasībām, nepietiekami rūpīga būvprojektu izvērtēšana vietējās būvvaldēs, kā arī atbilstoša līmeņa un kvalifikācijas speciālistu pakalpojumu piedāvājuma trūkums lauku rajonos.

· Situācija norāda uz nepieciešamību informēt sabiedrību par būvniecības izmaksu rādītājiem un izmaksu noteikšanas metodiku.

· Būvdarbu veicējiem nereti ir problēmas ar informāciju par būvizstrādājumu iestrādes tehnoloģijām, vai arī šīs tehnoloģijas tiek apzināti neievērotas.

1. Pašvaldību pretenzijas un jautājumi (17 gadījumi)– par atteikšanos no centralizētas siltumapgādes Jēkabpils rajona Viesītē, Balvu slimnīcas katlu mājas rekonstrukciju, par tuneļa izbūves iespējām Rīgā, Ģertrūdes ielā, Jūrmalas pilsētas muzeja rekonstrukcijas izmaksu izvērtējums u.c.

2. Fizisku personu iesniegumos (60 gadījumi) galvenokārt apskatāmo problēmu loks ietver šādus jautājumus:

· LBN skaidrojums, celtniecības darbu kvalitāte dzīvojamā ēkā, izmaksu izvērtējums, patvaļīgas būvniecības izvērtējums u.c.

· Rīgas rajona Prokuratūra – par Rīgas rajona Ķekavas pagasta atkritumu izgāztuves rekultivācijas izbūves I kārtas apjomiem,

· VAS Valsts Nekustāmā īpašuma aģentūra – par ēkas ekspluatācijas problēmām Rīgā, Abrenes ielā 3, u.c.

Būvprojektu un būvniecības darbu ekspertīzei (būvdarbu kvalitātes novērtēšanai konkrētos objektos) 2003.gadā VBI pieaicinājusi vairāk kā 100 dažādu specialitāšu būvinženieru un arhitektu pakalpojumus. Lielākā daļa no ekspertiem regulāri piedalījušies ekspertīzes darbā arī iepriekšējos gados. Šie eksperti strādā vadošajos būvprojektēšanas birojos un lieliski orientējas ne vien tehniskajos risinājumos, bet arī likumdošanā un būvniecības normatīvajos aktos.

Būvniecības ekspertīzes daļā izskatīto būvniecības objektu un sūdzību saraksts

	Būvniecības ekspertīzes daļā izskatīto būvniecības objektu saraksts 2003. gadā
Nr. p.k.	Rajona nosaukums	rajonā	pilsētā	kopā
1	Aizkraukle	9	6	15
2	Alūksne	1	2	3
3	Balvi	6	6	12
4	Bauska	6	2	8
5	Cēsis	17	7	24
6	Daugavpils	13	9	22
7	Dobele	6	3	9
8	Gulbene	7	2	9
9	Jēkabpils	7	7	14
10	Jelgava	11	15	26
11	Jūrmala	0	12	12
12	Krāslava	7	2	9
13	Kuldīga	4	3	7
14	Liepāja	13	10	23
15	Limbaži	15	4	19
16	Madona	10	1	11
17	Ogre	12	10	22
18	Preiļi	6	3	9
19	Rēzekne	5	7	12
20	Saldus	4	4	8
21	Talsi	5	2	7
22	Tukums	8	2	10
23	Valka	4	0	4
24	Valmiera	8	8	16
25	Ventspils	3	25	28
26	Ludza	4	2	6
	Kopā:	191	154	345

27	Rīga	72	225	297

	Kopā:	263	379	642

Būvniecības objektu sadalījums pa valsts rajoniem un rajonu pilsētām atbilstoši VBI noteiktajos reģionos

Nr. p.k.

BED izskatīto būvprojektu sadalījums VBI reģionos 2003. gadā

Liepājas reģions

Kopā: 38

Liepāja

Kuldīga

Saldus

Ventspils reģions

Kopā: 45

Ventspils

Talsi

Tukums

Jelgavas reģions

Kopā: 43

Dobeles

Jelgavas

Bauskas

Lielrīgas reģions

Kopā: 331

Rīga

Rīgas rajons

Jūrmala

Ogre

225

Valmieras reģions

Kopā: 63

Limbaži

Valmiera

Valka

Cēsis

Madonas reģions

Kopā: 38

Alūksne

Gulbene

Madona

Aizkraukle

Daugavpils reģions

Kopā: 54

Jēkabpils

Preiļi

Krāslava

Daugavpils

Rēzeknes reģions

Kopā: 30

Balvi

Rēzekne

Ludza

Pavisam: 642

Valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju darba drošības kontroles daļas darbības rezultāti un izvērtējums

Valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošības kontroles daļa, saskaņā ar Valsts būvinspekcijas nolikumu, kontrolē, kā Latvijas Republikā hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecības dalībnieki, juridiskās un fiziskās personas, ievēro būvniecības normatīvo aktu prasības, kā arī veic HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas kontroli.

Salīdzinot mazo HES būvniecības dinamiku laikā no 1998.gadam līdz 2002.gadam, ir redzams būtisks objektu skaita kāpums no 35 objektiem 1998.gadā līdz 149 objektiem 2002.gadā. Savukārt, 2003.gadā mazo HES skaitam ir pievienojusies tikai 1 HES. Tādā veidā, mazo HES skaits tagad ir 150 (sk. pielikumu).

Izvērtējot mazo HES sadalījumu pa reģioniem, redzam, ka vislielāko procentu tās sastāda Liepājas reģionā – 22% un Valmieras reģionā – 21%. Savukārt, vismazāko procentu tās sastāda Rēzeknes reģionā – 5% (sk. pielikumu).

Sadalot mazās HES pa upju sateces baseiniem, redzam, ka visvairāk atrodas Daugavas upes sateces baseinā – 41, Gaujas upes sateces baseinā -34, Ventas upes sateces baseinā - 24 un Lielupes upes sateces baseinā - 18 (sk. pielikumu).

Pēc būvniecības veida no visām 150 mazām HES, var uzskatīt, ka tikai 9,3 % ir uzbūvētas pavisam jaunā vietā (sk. pielikumu).

HES hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļas darbības rezultatīvie rādītāji

Salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis apsekoto objektu skaits. Laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim daļas darbinieki ir apsekojuši 139 (t.sk. 3 Daugavas spēkstacijas un 136 no 150 mazām HES) hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, kas dod strāvu Valsts vienotā elektrotīklā.

VBI 2003.gadā ir piedalījusies Pļaviņu HES, Ķeguma HES, Rīgas HES hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbu būvniecības kontrolē.

Daugavas HES kaskādes plānotās hidrotehnisko būvju atjaunošanas izmaksas 2003.gadā

HES hidrotehnisko būvju drošums ir pasākumu komplekss, kas sevī ietver sistemātisku kontroli un regulāru būvju stāvokļa novērtējumu.

Ar 2001.gada 1.aprīli ir spēkā likums “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”.

Ar šo likumu noteikts hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja darbības tiesiskie pamati, kā arī noteikti organizatoriski pasākumi, kas veicami, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītāji, ievērojot šo likumu, sekmēs Latvijas teritorijā HES hidrotehnisko būvju stāvokli.

2003.gadā HES hidrotehnisko būvju darba drošības kontroles daļa piedalījās 7 HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas pieņemšanas komisiju darbā.

2003.gadā HES hidrotehnisko būvju darba drošuma kontroles daļas darbinieki piedalījās/ uzstājās šādos semināros:

· MHEA (mazās hidroenerģētikas asociācijas) rīkotais seminārs “Mazā hidroenerģētika Latvijā”;

· Vides Valsts inspekcijas rīkotais seminārs “Mazo HES darbības pamatprincipi un normatīvie akti ekspluatācijas kontroles nodrošināšanā”;

· VAS “Latvenergo” rīkotā starptautiskā Ekspertu kolēģijas sanāksme par Daugavas HES dambju drošuma uzlabošanu;

· VAS “Latvenergo” rīkotā apspriede “Par Daugavas hidroelektrostaciju dambju drošuma palielināšanu”;

· Pasaules bankas rīkotā videokonference “Eiropas un Centrālāzijas (ECA) reģiona katastrofu pārvaldības stratēģija”.

Salīdzinot ar 2002.gadu, kad apstiprinātas 78 HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas, 2003.gadā apstiprināto programmu skaits ir 43 un ir izsniegts tikpat liels daudzums HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu, kas atbilst šādām HES hidrotehnisko būvju drošuma klasēm:

B klase - būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

C klase - būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas kontroles dati apkopoti grafikā (sk. pielikumu). Objektu apsekošanas laikā ir konstatētas 9 avārijas situācijas un 2 avārijas (Augstāres HES un Ziedlejas HES). Vienā no hidroelektrostacijām tika konstatēti darba drošības tehnikas pārkāpumi. Jāatzīmē, ka gandrīz puse no apsekotajiem objektiem atbilst normatīvo aktu prasībām, tie tiek ekspluatēti atbilstoši HES ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumiem un HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas prasībām.

Uzkrāto informāciju paredzēts nepārtraukti atjaunot, dokumentējot katra objekta apsekošanu. Informācija tiek uzglabāta fotogrāfijās, elektroniski un izdruku veidā.

Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kontroles daļas darbības rezultāti un izvērtējums

VBI Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas nodaļa, saskaņā ar ES Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 un Ministru Kabineta noteikumiem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” pārbauda būvēs pielietoto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas dokumentus, kā arī sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas būvmateriālu veikalos un vairumtirdzniecības bāzēs.

Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas daļa, veicot būvobjektos

pielietoto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu atbilstības dokumentu pārbaudes, sadarbojas ar pilsētu, pagastu un rajonu būvvaldēm, ar citām tirgus inspicējošām organizācijām, kā arī ar firmām, kuras iesaistītas būvniecības procesā.

Pārbaužu mērķis

Likuma “Par atbilstības novērtēšanu”, Ministru Kabineta noteikumu Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” ievērošanu, kas nosaka prasības būvizstrādājumiem, lai nodrošinātu to nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, lai aizsargātu Latvijas tirgu no nedrošiem būvizstrādājumiem un nodrošinātu brīvu preču kustību Latvijas teritorijā, kā arī lai tiktu ievērots standarts LVS EN45014 “Vispārīgie kritēriji piegādātāja atbilstības deklarācijai”.

Izglītības centra rekonstrukcija Zaļeniekos, tehniskā centra būvniecība Jelgavā, basketbola skolas rekonstrukcija Ogrē, veikala “Drogas” būvniecība, Trauksmes signālu uzstādīšanas staciju būvniecība Rīgā, augstskolas “Turība” bibliotēkas būvniecība, skolu dienesta viesnīcas būvniecība Aizkrauklē, viesnīcas būvniecība Elizabetes ielā, Rīgā u.c.

Pārbaudītās vairumtirdzniecības bāzes – (kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālistiem):

SIA “Ritaps” Rīgā, SIA “RUP“ Ādažos, SIA “Litaps” Tukumā, SIA “VAAKO“ Smārdē, SIA “UPTK“ Liepājā, SIA “Aile” Jūrmalā, A/S “Diāna” Ventspilī, SIA “SCO Centrs” Valmierā, SIA “ELTA“ Jelgavā u.c.

par elastīgā ūdens pievada savienojumu kvalitāti, vairākkārt- par metāla konstrukciju deklarēšanu, vairākkārt- par grīdas flīžu kvalitāti u.c.

Semināru galvenās tēmas: būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas aktualitātes, jaunu, efektīvu būvmateriālu iestrādes tehnoloģiju apgūšana, Eiropas un Latvijas likumdošanas saskaņošana būvniecībā, ES Būvizstrādājumu direktīvas 89/106 ieviešana un pielietošana Latvijā, iepazīšanās ar ES dalībvalstu pieredzi būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanā u.c.

· Seminārs “Būvmateriālu atbilstības novērtēšana un apliecināšana”

· LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas seminārs “Būvmateriālu atbilstības novērtēšanas Latvijā situācijas analīze un uzdevumi ES pakalpojumu tirgū”

· LATAK seminārs “Būvmateriālu atbilstības novērtēšanas attīstība reglamentētajā sfērā”

· Dansk Standart seminārs ”Practical participation in standartisation work national European”

· Informācijas sniegšana būvmateriālu ražotnēs: Daugavpilī, Liepājā, Madonā, Aizkrauklē, Rēzeknē,

· Semināri būvizstrādājumu vairumtirdzniecības veikalos – firmā “Tapeks”.

· Mācības EOTA(European Organization for Conformity Assessment), 16.-17.04.03.

Valsts būvinspekcijas Būvmateriālu testēšanas laboratorija (VB BTL) 2001.gadā ir saņēmusi Latvijas Nacionālā Akreditācijas biroja (LATAK) akreditāciju būvmateriālu mehāniskai un fizikāli ķīmiskai testēšanai uz 5 gadiem līdz 2005.gada 25.janvārim (apliecība Nr. LATAK- T-118 –00-2001-A). LATAK regulāri veic laboratorijas darba uzraudzību saskaņā ar akreditācijas noteikumiem atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025 standarta prasībām. Arī pēdējā uzraudzības pārbaude 2003.gada 25.oktobrī ir apstiprinājusi laboratorijas kompetenci un saglabājusi tās akreditāciju.

2002.gadā laboratorijas darbības sfērā bija iekļautas 70 testēšanas metodes minerālo būvmateriālu svarīgāko īpašību testēšanai. Pašlaik laboratorijas darbības sfērā (pielikums Nr.3) jau ietvertas 92 akreditētas testēšanas metodes, kas aptver lielāko minerālo būvmateriālu grupu svarīgāko īpašību testēšanu. Laboratorija veic ūdensnecaurlaidības, ūdensuzsūces, salizturības, siltumvadāmības, dilumizturības, spiedes un lieces stiprības, adhēzijas, organisko piejaukumu, hlorīdu daudzumu u.c. testēšanas metodes atbilstoši LVS, EN un ΓΟCT standartu prasībām.

Regulāri tiek atjaunots un papildināts laboratorijas tehniskas nodrošinājums, līdz ar to, arī apgūtas un ieviestas jaunas testēšanas metodes. Ir sagatavotas akreditācijai 5 jaunas testēšanas metodes. Laboratorija veic materiālu testus gan atbilstoši valsts nacionālo standartu prasībām, gan arī Eiropas normām, kas pēc pievienošanās Eiropas Savienībai arvien aktīvāk tiks adaptētas Latvijā.

Laboratorija piedalījās Phare 2002 project 2002/000-590-02-01 “Market Surveillance System in Non-food Area” programmā, kurā ir piešķirti līdzekļi siltumvadāmības koeficienta un ūdensnecaurlaidības noteikšanas iekārtu iegādei.

VBI personāla izglītības līmeni raksturo šādi rādītāji: no 27 VBI strādājošiem vienam darbiniekam ir zinātņu doktora grāds, 23 darbiniekiem ir augstākā izglītība, vidējā speciālā – 2 darbiniekiem, kuri ir uzsākuši mācības 2001.gadā, lai iegūtu būvinženiera izglītību.

Savu kvalifikāciju VBI darbinieki paaugstina kursos un semināros gan Latvijā, galvenokārt Valsts administrācijas skolā, gan ārzemēs, apmeklējot seminārus un izstādes, līdz ar to, paaugstinot zināšanu līmeni un VBI darba kvalitāti. Svešvalodu zināšanas tiek pilnveidotas Valodu mācību centrā.

1. 2003.gada 9.decembrī organizēts seminārs „Latvijas būvniecības kontroles sistēma 2003.gadā”.

· Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas aktualitātes

6. VBI Rēzeknes sektora, Valsts darba inspekcijas un Rēzeknes būvvaldes kopīgais seminārs

7. VBI Liepājas sektora organizēts seminārs kopā ar Liepājas rajona būvvaldi un Valsts Zemes dienesta Kurzemes reģionālo nodaļu par aktuālajiem sadarbības jautājumiem likumdošanas ievērošanas nodrošināšanai

· Dalība Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas darbā Rīgas Celtniecības koledžā;

· “Paroc Mezglu Kataloga 3” prezentācija, jaunā LBN „Pamatprincipi ēku norobežojošo konstrukciju veidošana”

· Starptautiskā izstādē “Ecomed Pollutec” Barselonā par vides aizsardzības problēmām Eiropā

Normatīvu un metodisku dokumentu izstrādāšana, priekšlikumu, slēdzienu un atskaišu sagatavošana

2003.gadā sniegtas dažāda veida atskaites, priekšlikumi un atzinumi par likumdošanas aktiem, kā arī cita veida informācija un tā ir:

· sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumiem „Teritorijas plānojuma noteikumi”;

1 reizi mēnesī, 18.datumā – informatīvais pārskats par rezultatīvo rādītāju izpildi;

· 2002.gada Valsts būvinspekcijas darbības pārskats un Publiskais gada pārskats;

· sagatavota un iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai par likumdošanas noteiktās kārtības pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

· sagatavoti un iesniegti priekšlikumi Valmieras reģionālai vides pārvaldei par tālākās sadarbības paplašināšanu un uzlabošanu;

· datu apkopošana par dzīvojamo un ražošanas ēku būvniecības un izmantošanas piemēriem katrā no Latvijas reģioniem, kur nav ievēroti Būvniecības likuma 10.1. un 17.panta un Vispārīgo būvnoteikumu 128.punkta prasības u.c.

· Eiropas Būvniecības Kontroles Konsortija (CEBC) darba grupās 2 reizes gadā. 2003.gadā- Vācijā (Berlīne) un Anglijā (Mančestere), jo VBI kopš 2002.gada ir CEBC dalīborganizācija. Darbs grupās saistīts ar būvniecības kontroles likumdošanas un būvniecības procesa kontroles pilnveidošanas iniciatīvām.

· Latvijas Būvinženieru Savienības būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas eksaminācijas un sertificēšanas komisiju darbā.

· ANO, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, VARAM Vides pieejamības rīcības komitejā.

· Darba grupā par racionālu līdzekļu sadali Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes pakļautībā esošo skolu un bērnudārzu remontu un rekonstrukcijas darbiem, kā arī komisijā par būvniecības kvalitātes novērtēšanu.

· Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekta darba grupā, kā arī pieņemts ekspluatācijā pirmais objekts šī projekta ietvaros- Rēzeknes pilsētas galvenās kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija.

· „Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekts” darba grupā

Sadarbība ar zemāk uzskaitītām iestādēm notiek pastāvīgi Valsts būvinspekcijas darbības specifikas ietvaros:

· Izsoļu un konkursu komisijās ar pašvaldību amatpersonām, ministriju pārstāvjiem.

· Būvobjektu pieņemšanā ekspluatācijā gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan ar dažādu iestāžu vadītājiem, kas pārstāv pasūtītāju, kā arī ar dažādu kontrolējošo institūciju amatpersonām.

· Būvkonsultāciju laikā ar dažādiem būvprocesa dalībniekiem, (skolu direktoriem, projektētājiem, pašvaldību vadītājiem u.c.)

· Sadarbība ar kontrolējošo institūciju pārstāvjiem, t.sk. ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Vides valsts inspekciju, Vides reģionālajām pārvaldēm. Ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju noslēgti sadarbības līgumi. Objektu pārbaudes tiek plānotas.

11. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centru un tā birojiem rajonos,

12. Izglītības ministrijas Izglītības sistēmas attīstības projekta amatpersonām skolu renovācijas un siltumefektivitātes palielināšanas jautājumu risināšanā,

21. Būvmateriālu un būvizstrādājumu ražotāju un tirgotāju asociācijām,

Pasākumi, kas vērsti uz darba optimizāciju, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un pieejamības nodrošināšanu

Pārskata periodā, saskaņa ar nospraustajiem mērķiem, tika pievērsta nozīmīga uzmanība sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām ar mērķi- veicināt likumdošanas normu ievērošanas uzlabošanu un šo iestāžu līdzdalību. Tika panākta vienošanās ar daudzām pašvaldību vadītājiem par strīdīgo jautājumu koleģiālu apspriešanu, informācijas apmaiņu un sadarbības programmas izstrādi. Saskaņā ar šo vienošanos reģionu būvvaldes sniedz pārskatu par izsniegtajām būvatļaujām, objektu adresēm, izmaksām un būvniecības procesa dalībniekiem.

Tādējādi, sekmējot visus iepriekš minētos pasākumus, tika panākta VBI sektoru darba optimizācija un darba kvalitātes būtiska paaugstināšana.

Pārskata periodā virkne likumdošanas aktu tika pieņemti jaunās redakcijās, kā arī stājās spēkā daudzas izmaiņas esošajos ar būvniecību saistītajos normatīvajos aktos. Sektoru darbinieku uzdevums bija sniegt savlaicīgu un apjomīgu informāciju sabiedrībā un pašvaldībām. Šie mērķi tika realizēti sekojošā veidā:

· pastāvīgi kontakti ar sabiedrības pārstāvjiem neformālu pārrunu veidā

· uzstāšanās informatīvajos semināros reģiona būvvaldēm un būvuzņēmējiem

Līdz ar minēto, tiek izraisīta sabiedrības interese par likumdošanas aktiem būvniecībā, par būvniecības likumdošanas normu pārkāpumiem un tiek panākta sabiedrības dalība būvniecības un vides sakārtošanā.

Saikne ar sabiedrības pārstāvi veidojas, izskatot iesniegumus un sūdzības, sniedzot konsultācijas un kopīgi risinot problēmas, lai novērstu pārkāpumus, vai atrisinātu citus ar būvniecību saistītus jautājumus.

Attiecību veidošana ar būvniecības dalībniekiem (pasūtītāju, projektētāju, būvuzņēmēju) realizējas VBI amatpersonas tiešo darba pienākumu veikšanas laikā- veicot kontroli būvobjektos, pieņemot ekspluatācijā tos, kā arī izskatot iesniegumus un sūdzības par objektu būvniecību.

VBI pārskati, kalendāri u.c. informatīvie materiāli ir līdzeklis citu nozaru speciālistu informācijai, kā arī iesaistīšanai būvniecības procesa pareizai virzībai. Tie kalpo par palīglīdzekļiem VBI organizētajos semināros.VBI ikdienas darba atspoguļojums redzams INTERNET mājas lapā.

VBI darbs bieži atspoguļojas vietējās televīzijas, republikas televīzijas novadu ziņās, republikas laikrakstos un it īpaši rajonu laikrakstos.

Visumā par VBI visu sektoru darbību ir sniegtas pozitīvas atsauksmes, kā par principiālām VBI struktūrvienībām, kuras seko būvniecības likumdošanas noteiktās kārtības ievērošanai jebkurā būvniecības gadījumā, tādejādi būvniecības dalībniekos radot cieņu pret sevi.

Par VBI zināmu popularitāti un atzinību liecina tas, ka daudzos strīdīgos jautājumos būvniecības jomā pie tās griežas tādas valsts iestādes, kā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, LR tiesu un prokuratūru instances, Valsts kontrole, Valsts darba inspekcija, LR Valsts ieņēmuma dienests, rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības, būvvaldes, VARAM reģionālās vides pārvaldes, kā arī sabiedrības ierindas pārstāvji– pilsētu un pagastu iedzīvotāji. Vairumā gadījumu sūdzību pamatā ir patvaļīgas būvniecības gadījumi. Atbildes uz tām vienmēr tiek sniegtas laikā ar detalizētu, sūdzībā minēto faktu pārbaudi, aprakstu, analīzi, atsaucoties uz normatīvo aktu attiecīgajiem pantiem un punktiem, kā arī norādot cēloni, kas ir izraisījis sūdzībā minēto situāciju un ceļu, kā tas ir novēršams, vai kā ticis novērsts, vainīgo minētajā pārkāpumā un tā sodīšanu u.t.t.

Par klienta apmierinātību var tikai iedomāties, jo ne vienmēr tam, kas rakstījis sūdzību, ir taisnība. Nekādas speciālas aptaujas nav veiktas, bet to, ka iedzīvotāju ticība Valsts būvinspekcijai kā augstākajam arbitram būvniecībā nemazinās, var secināt no tā, ka sūdzību un iesniegumu skaitam nav tendences samazināties, tieši otrādi.

1. Pastiprināt būvniecības kontroli valsts un pašvaldību finansētajos objektos.

2. Pastiprināt būvizstrādājumu kvalitātes kontroli, vairāk pievērst uzmanību būvmateriālu sertifikācijai, veikt būvmateriālu tirdzniecības kontroli būvmateriālu izplatīšanā.

3. Sadarbībā ar pašvaldību būvvaldēm kontrolēt privātā sektora būvobjektu atbilstību būvniecības likumdošanai, sagatavojot pārbaužu grafiku, kas paredz gada laikā 4-5 kopīgus reidus katrā no reģioniem.

4. Informācijas ievākšanas procesa par būvniecības aktivitātēm kvalitātes un kvantitātes uzlabošana katrā reģionā.

7. Veikt būvniecības likumdošanas skaidrošanu sabiedrībā ar masu saziņas līdzekļiem u.c.

Valsts Būvinspekcijas darbu plāns tiek izstrādāts, lai nodrošinātu Valsts Būvinspekcijas nolikumā noteikto uzdevumu izpildi, programmas “Būvniecība” (20.00.00.) un apakšprogrammas “Valsts Būvinspekcija” (20.02.00.) rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas doto uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot noteiktos termiņus.

2. Balstoties uz sūdzībās un iesniegumos minēto raksturīgāko, kā arī būvvalžu darba pārbaudes rezultātā konstatēto pārkāpumu analīzes, iesniegt Būvniecības departamentam priekšlikumus attiecīgu būvniecību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai.

3. Vienotas operatīvās informācijas sagatavošana katrā reģionā un par Valsts būvinspekciju kopumā par rezultatīvo rādītāju izpildi, 1 reizi mēnesī.

4. Datu bāzes papildināšana un pilnveidošana par Latvijas republikas pašvaldību būvvaldēm.

5. Sagatavot un organizēt 4 informatīvus seminārus pašvaldību būvvalžu vadītājiem un būvinspektoriem par būvniecības kontroles aktualitātēm, jaunākajiem normatīvajiem aktiem, grozījumiem normatīvajos aktos, jaunākajām tehnoloģijām būvniecībā.

6. Organizēt un piedalīties pasākumos kopīgi ar Eiropas un citu valstu būvniecību kontrolējošām institūcijām.

7. Piedalīties komisijas darbā par būvniecības kontroles tiesību piešķíršanu.

8. Piedalīties Latvijas Būvinženieru Savienības būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas eksaminācijas un sertificēšanas komisiju darbā.

9. Kompleksi pārbaudīt 70 būvvaldes darbu jautājumā, kā tiek ievērotas likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, akceptējot būvprojektus, noformējot un izsniedzot būvatļaujas, kā arī pārbaudot objektus būvniecības gaitā.

10. Organizēt 12 kopējas būvobjektu kontroles ar Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām.

12. Piedalīties ēku un būvju pieņemšanā ekspluatācijā, kuras būvētas par valsts un pašvaldību līdzekļiem, kā arī sabiedriski nozīmīgu ēku un būvju pieņemšanas komisijās.

13. Pēc uzaicinājuma piedalīties komisiju darbā par valsts vai pašvaldību pasūtījuma tiesību piešķiršanu būvniecībā.

14. Veikt ne mazāk kā 120 būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas dokumentu pārbaudes.

15. Veikt vismaz 30 kompleksās uzņēmumu pārbaudes kopīgi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

16. Organizēt 4 informatīvus seminārus par būvmateriālu sertifikācijas jautājumiem un izmaiņām likumdošanā.

17. Paplašināt laboratorijas akreditācijas sfērā iekļauto būvmateriālu testēšanas metožu klāstu, iziet periodisko LATAK laboratorijas pārbaudi.

20. Apstiprināt HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas, izsniegt drošuma sertifikātus.

21. Darboties inspekciju koordinācijas padomē saskaņā ar padomes darba plānu.

23. Lekciju kurss būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem Latvijas Būvinženieru Savienības darba plāna ietvaros, u.c.

Likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” Ekonomikas ministrijas apakšprogrammai 20.02.00 “Valsts būvinspekcija” piešķirti Ls 305349,-, no tiem :

Valsts būvinspekcija veido apmaksu par valsts būvprojektu ekspertīzi, ēku un būvju apsekošanu, kā arī būvmateriālu un būvizstrādājumu testešanu (3.tabula).

Plānotā atalgojuma summa štata un ārštata darbiniekiem ir izmaksāta pilnīgi.

Madonas reģions

Daugavpils reģions

Rēzeknes reģions

Kopā: 30

Pavisam: 642

Veiktie pasākumi

Pārbaudes kopā un t.sk.:

sastādīti pārbaudes akti

Pārbaužu mērķis